Baltijas jūras piekrastes ūdeņu komerczvejā pieaugusi mencu nozveja

 Zemkopības ministrija informē, ka pēdējās nedēļās Baltijas jūras piekrastes ūdeņu komerczvejā ir ļoti strauji pieaugusi mencu nozveja, kas nevar vairs tikt saistīta ar citu zivju sugu zveju. It īpaši tas vērojams piekrastes komerczvejā ar zivju tīkliem, kur šī gada pēdējos mēnešos mencu nozveja veido vidēji 70 - 80 % no kopējās attiecīgo zvejas rīku nozvejas. Nepilna mēneša laikā piekrastes ūdeņos ir nozvejotas vairāk nekā 13 t mencu. Minētā mencu nozvejas proporcija ir radījusi kritisku situāciju, jo šāda zveja vairs neatbilst ar Padomes 2019. gada 30. oktobra Regulu (ES) 2019/1838, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 noteiktajam mencu specializētās zvejas liegumam Baltijas jūras 25. – 32.apakšrajonā, kas attiecas arī uz visu Latvijas piekrasti. Turklāt, nemainot zvejas veidu un necenšoties pielāgoties Eiropas Savienībā noteiktajām mencu krājumu aizsardzības prasībām, tuvākajā laikā var tikt pilnībā izmantots piekrastes zvejai 2020.gadā rezervētais mencu piezvejas limits. Tas var atstāt smagas sekas ne tikai uz zvejniekiem, kuri iesaistīti augšminētajā mencu nozvejā, bet gan uz visu piekrastes zveju Baltijas jūrā.

Šajā sakarā Zemkopības ministrija aicina piekrastes komerczvejniekus, kuru zvejas darbībās, salīdzinot ar pārējo zivju nozveju, attiecīgajos zvejas rīkos tiek nozvejots liels apjoms mencu, atturēties no tāda zvejas veida, kurā menca dominē nozvejā, jo tas pārkāpj Eiropas Savienībā noteikto mencu specializētās zvejas aizliegumu. 

Vienlaikus Zemkopības ministrija vēlas brīdināt, ka, šādā kritiskā situācijā, izpildot Eiropas Savienības prasības, būs spiesta lemt par nepieciešamību noteikt ierobežojumus vai aizliegumus kāda piekrastes zvejas veida vai/un zvejas rajona slēgšanai, kurā mencu piezveja konstatēta ļoti būtiskos apjomos, kas vairs nevar nodrošināt iepriekšminētajā regulā noteiktos mencu aizsardzības pasākumus un specializētās zvejas aizlieguma ievērošanu.

Inese Bārtule

Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece

Foto: Kārlis Volkovskis

Mencu piezvejas nosacījumi un piekrastes zvejnieku papildus pienākumi 2020.gadā

Saistībā ar mencu krājumu kritisko stāvokli 2019. gada 30. oktobrī tika pieņemta ES Padomes Regula 2019/1838, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos groza Regulu (ES) 2019/124 (turpmāk – ES regula), kurā noteiktas zvejas iespējas Baltijas jūrā 2020. gadam, kas paredz arī Baltijas jūras austrumu daļas mencu specializētas zvejas pilnīgu aizliegumu. Vienlaikus ES regula Latvijai un citām valstīm pieļauj nelielu mencu piezveju, kas nepieciešama, lai netiktu apdraudētas reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu zvejas iespējas Baltijas jūrā. Lai nodrošinātu to, ka minētā piezvejas kvota (Latvijai – 171 tonna) netiek pārsniegta un tāpēc Latvijai nav jāaptur visa zveja, Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) sadarbībā ar zvejniecības nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi vairākus papildus zvejas regulēšanas pasākumus, kas zvejniekiem ir jāievēro 2020. gadā, lai varētu turpināt citu zivju zveju. Turklāt ES regula nosaka, ka atsevišķos Baltijas jūras piekrastes rajonos (Latvijas gadījumā –  Nīcas un Rucavas novada un Liepājas pilsētas piekrastē) 2020. gadā ir aizliegta mencu ieguve atpūtas nolūkos un šīs normas ievērošana ir jānodrošina ar atbilstošu nacionālo regulējumu.

Ministrija, ievērojot ES regulā noteiktās prasības, konsultējoties ar zvejniekiem, kā arī ņemot vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” rekomendācijas par iespējamiem zvejas papildu regulācijas pasākumiem, sagatavoja atbilstošus priekšlikumus mencu piezvejas limitēšanai un kontrolei. Šie priekšlikumi tika izskatīti un atbalstīti Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē. Pēc minētā konsultāciju procesa pabeigšanas un saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Zemkopības ministrija atbilstoši Zvejniecības likuma 16.panta pirmajai daļai ir pieņēmusi lēmumu “Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu” (turpmāk – lēmums), kas 2020.gada 2.janvārī ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Lai varētu sekot līdzi mencu piezvejas apjomam, kas tiek iegūts jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līci, kur menca praktiski nav sastopama), minētais lēmums paredz, ka komerczvejniekiem, kuri zvejo jūras piekrastē, ir pienākums apkopot mencu piezvejas datus par katrām desmit dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minētā informācija līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniedzama Valsts vides dienestā (turpmāk - VVD), nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību.

Papildus minētajam tiem komerczvejniekiem, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadiem un Liepājas pilsētai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, ir rūpīgi  jāseko līdzi citu zivju sugu zvejā piezvejā nonākušajam mencu apjomam. Ja, izceļot zvejas rīkus, mencas piezveja sasniedz 10 % vai vairāk, nākamajā reizē zvejniekam zvejas rīkus jāievieto ne tuvāk kā 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai arī jāatsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas.

Tāpat iepriekš minētajām pašvaldībām piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, kur mencu piezvejas iespējas ir vislielākās, zvejniekiem laika periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31. decembrim pirms katras iziešanas jūrā ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību ir jānosūta VVD ziņojums par plānoto jūrā iziešanas laiku un kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), bet pirms plānotās zivju izkraušanas krastā jānosūta iepriekšējs paziņojums par paredzamo krastā atgriešanās laiku, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 5.pielikumam (kuģa nosaukums, izkraušanas vietas nosaukums, paredzamais ienākšanas laiks izkraušanas vietā, nozvejoto zivju un mencu piezvejas apjomi), kā arī  paziņojumam jāpievieno katra zvejā izmantotā zvejas rīka lielākā garuma vai atvēruma divas koordinātas. Paziņojumu jāiesniedz vismaz 2 stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, savukārt, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar nodrošināt, iepriekšējo paziņojumu jāiesniedz nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas.

Ņemot vērā ES regulā noteikto aizliegumu mencu ieguvei atpūtas nolūkos Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, kas Latvijā ietver jūras piekrastes ūdeņus uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Rucavas un Nīcas novada un Liepājas pilsētas attiecīgās daļas piekraste), ar lēmumu 2020. gadā tiek noteikts aizliegums makšķerēšanā un pašpatēriņa zvejā paturēt lomā mencu, kā arī aizliegta mencu ieguve zemūdens medībās.

Ja ātrāk nekā līdz 2020. gada beigām pilnībā tiks izmantota Latvijai noteiktā kopējā mencu piezvejas kvota (171 tonna), Latvijai nāksies slēgt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos, ņemot vērā, ka šajā zvejā var tikt piezvejota menca. Tāpēc iepriekš minētie zvejas regulēšanas un kontroles pasākumi paredz zvejnieku līdzatbildību (zvejas informācijas sniegšana, piezveju proporcijas ievērošana), lai netiktu pārsniegta Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota.

Ar lēmuma pilnu tekstu var iepazīties oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (https://www.vestnesis.lv/op/2020/1.1) un Zemkopības ministrijas mājas lapā sadaļā “Zivsaimniecība”.