Tēlniecības darbi Rucavas novada pagastu centros Drukāt

Tuvojoties Latvijas simtgadei tika veidoti jauni apskates objekti, kas vēstītu par novada vēsturi un tradīcijām.

Dunika Dunikas pagastā, Sikšņu centrā, līdzās 8. maijā iestādītajam simtgades ozolam, ir uzstādīts tēlniecības darbs, kura autors ir Zigmunds Bielis. Darbā atainots melnais stārķis, kas ir Dunikas pagasta simbols un 1253. gada skaitlis, kad šī apdzīvotās vieta pirmo reizi minēta vēstures avotos.

Rucava Rucavā izvietotā darba autors ir tēlnieks Juris Švalbe, biedrības "Raganu parks kā kolekcija" vadītājs. Darba tēma ir Rucavas tautas tērps. Tajā idejiski atainotas tautas tērpa daļas ar villaini, seģeni un Rucavai raksturīgo saktu rotājumu. Darbs raisa iztēli un domu apmaiņu skatītāju starpā, jo tērps ir atainots neierastā mākslinieciskā skatījumā.

 
Baptistu baznīca Drukāt

Baptistu baznīca Baptistu baznīca celta 19. gadsimta beigās. Vienkāršā vienstāva ēka ievērojamas pārvērtības piedzīvojusi 20. gadsimta 30. gadu sākumā, kad uzbūvēts neparastas formas divjumju tornītis. Dievnams neskarts pārdzīvojis arī abus pasaules karus.Iekštelpās lasāms uzraksts: "Mēs sludinām Kristu, To Krustā sisto!" Dievkalpojumi: katrā otrajā un ceturtajā svētdienā.

Artis Ķūsis, +371 29453296
Baptistu draudzes sludinātājs -
Jānis Bērze-Bērziņš, +371 29699438
http://rucava.lbds.lv/
Baptistu baznīca, Rucava, Rucavas novads
GPS 56.163353, 21.160876

 
Latvijas simtgades ozoli Drukāt

Akcija "Apskauj Latviju" vērsta uz Latvijas tautas vienotības un piederības sajūtas stiprināšanu, veicot simbolisku rīcību - izveidot garīguma sardzi, iestādot ozolus Latvijas robežpilsētās, pagastos vai pierobežas teritorijās.

Rucavas novadā 2017. gada maijā iestādīti trīs Latvijas simtgadei veltīti ozoli, kas turpmāk augs Sikšņu centrā, pie Rucavas pamatskolas un pie pirmā Latvijas republikas robežstaba Nidā. Ozolu atrašanās vietas apskatāmas šeit: https://apskaujlatviju.lv100.lv/map

Lai ozoli apskauj un ieskauj Latviju. Lai tie stājas visapkārt kā sardzē.
Lai mēs ozolus iestādām tā, ka tie sakņojas ne tikai zemē, bet arī sirdīs.
Tad kā ozoli būs mūsu vīri. Tad ozolu staltumā augs mūsu dēli.
Tad pēc vēlreiz simt gadiem jau varēsim Jāņu vainagus vīt.
Lai līdzi ozoliem aug mūsu spēks. Lai līdzi ozoliem sakuplo mūsu dzimtas. Lai līdzi ozoliem Latvija tiecas augšup. Lai sargā Latviju mūsu mīlestības un uzticības spēks.

Māra Zālīte

 
Senlietu glābātuve "Lauksargi" Drukāt

Senlietu krātuve "Lauksargi" izvietota vecākajā (vairāk kā 100 gadi) ēkā Sikšņu ciemā, Dunikas pagastā. Kolekcijā aplūkojami dažādi novadpētniecības materiāli, sadzīves priekšmeti, mēbeles, tekstilizstrādājumi un grāmatas (literatūra).

Pieteikties iepriekš: +371 29896681

Sikšņi, Dunikas pagasts, Rucavas novads; GPS 56.263683, 21.251962

 
Dunikas purva taka Drukāt

Dunikas pagastā viena no pārsteidzošākajām vietām ir Dunikas tīrspurvs, kuru šķērso Latvijas valsts mežu veidota, 5,3 km gara laipu taka, ar vairākām atpūtas vietām. 1936. gadā purvā atrasts IX gs. senlietu depozīts, kurā ietilpuši divi egles dēlīšu vairogi. Tie ir līdz šim vienīgie tik labi saglabājušies atradumi Latvijā. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem purvā ir nogrimis tanks, tomēr nevienam to vēl nav izdevies atrast.

Foto: Rucavas TIC, Līga Ate

Dunikas pagasts, Rucavas novads. Tālr. +371 26335266

GPS 56.280956, 21.382829 (uzreiz nokļūst purvā)

GPS 56.240102, 21.403041 (pastaiga sākas cauri Luknes skābaržu audzei)

 
Muzejs "Bajāru rija" Drukāt

Ēka, kurā atrodas muzejs ir aptuveni 200 gadu veca ar māla kleķa sienām, augstiem griestiem un milzu sijām. Tādas būves sastopamas tikai Lejaskurzemē. Kolekcijas īpašniekam Voldemāram Timbram pieder liela seno iedzīves mantu un darba rīku kolekcija, kā arī dažādi apģērbi - tautas tērpu brunči, krekli, ņieburi, villaines u.c., daudz vecu grāmatu, preses izdevumu, ģimenes bilžu. Darbarīku kolekcijā atrodams viss, kas attiecas uz labības sēju, audzēšanu un kulšanu, maizes cepšanu un citiem darbiem.

Pieteikties iepriekš: +371 29775870;

GPS 56.166899, 21.172669

 
Rucavas evaņģēliski luteriskā baznīca Drukāt

Atrodas pašā Rucavas centrā, pēc skaita sestā baznīca Rucavā, celta 1872 – 1874. gadam. 1874. gada decembrī baznīca tika iesvētīta. Pēc 1927. gada ugunsgrēka baznīca 1932. gadā atjaunota. Baznīcā ir 570 sēdvietas, joprojām baznīcā saglabājušies interesanti mākslas priekšmeti – no 19. gs. 3. ceturkšņa altārglezna „Kristus ar Svēto vakarēdienu” un 2 I. Zeberiņa gleznas „Jēzus pie krusta” un „Jēzus svētī bērnus”. Baznīcā iebūvētas Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša visapjomīgākais un skaistākais darbs – 1936. gadā izgatavotās ērģeles (23 reģistri, 2 manuāli, pedālis, 1800 stabules), izmantotas dažāda spiediena plēšas, meistars centies lietot koka stabules pat tur, kur tās parasti izgatavo no metāla. Ērģeles ir pirmās Latvijā, kas, izmantojot J. Madernieka ornamentu paraugus, izgatavotas latviskā gaumē. To izgatavojis kokgriezējs Pēteris Plankuss. Ērģeles ir valsts nozīmes piemineklis.

Lasīt tālāk...
 
Etnogrāfiskā māja „Zvanītāji” Drukāt

Kaut arī ēka ir ieguvusi jaunu ārējo veidolu, tās saimes istaba saglabāta senajā izskatā (māja celta 19. gs. beigās) ar tam laikam raksturīgo iedzīvi, etnogrāfiskiem priekšmetiem, un no tās dveš senatnes elpa. Mājas apmeklētājus priecē gan bagātais Rucavas mantojums, gan šodienas rucavnieču adītie cimdi un zeķes, kurus ir iespējams arī iegādāties. Māju apsaimnieko Rucavas tradīciju klubs un Rucavas sievas. „Zvanītājos” tiek svētīti gadskārtas svētki, īpaši Ziemassvētki un Lielā diena. Regulāri notiek Rucavas sievu Dzīvesskolas nodarbības, katru vasaru - „Zvanītāju” vasaras skoliņas, kurās tiek apgūtas visdažādākās prasmes.

Lasīt tālāk...
 
Jāņa Pūķa mūzikas instrumentu kolekcija Drukāt

Jāņa Pūķa mūzikas kolekciju var apskatīt pašā Rucavas centrā, telpās, kur padomju laikos atradusies maizes ceptuve un strādājusi viņa māte.

Kolekcionārs lēš, ka viņa kolekcijā ir ap 90 mūzikas instrumentu, kurus var spēlēt un kurus izmantoja 20.gadsimtā. Par vērtīgāko eksponātu viņš uzskata latviešu ermoņiku „Ieviņa”, kas kādreiz ražots Rīgā. Vairāk par simts gadiem esot krievu akordeonam no cara laikiem. Muzeja telpā pa vidu mūzikas instrumentiem varēsiet iepazīties ar visdažādākā rakstura koncertafišām, mūzikas festivālu programmām un plakātiem. Tā vien liekas, ka kolekcijas īpašnieks piedalījies teju vai visos tautas mūzikas, etnogrāfisko ansambļu un kopu sarīkojumos, kas agrāk un tagad notikuši Latvijā.

Jānis Pūķis prot spēlēt gandrīz uz visiem viņa kolekcijā esošiem instrumentiem. Viņa muzejā skan dziesmas un iet vaļā danči.

Apmeklētāji var pieteikties pa tālr. +371 25986240

GPS 56.159628, 21.161602

 
Rucavas arborētums Drukāt

Arborētuma izveides projekts aizsācies 1996. gadā, kad Salaspils botāniskā dārza dendralogi Raimonds Cinovskis, Ināra Bondare un Rucavas pašvaldības pārstāvji vienojās par izmēģinājuma stādījumu izveidi Rucavas Muižas kalnā. Stādījumu veidošana aizsākās 1998. gadā. Turpmāk apstādījumi veidoti arī Rucavas centrā un pie Rucavas pamatskolas. Ik gadu stādījumi tiek papildināti ar jauniem un eksotiskiem augu eksemplāriem no visas pasaules.

Tradicionāli norisinās "Dārza svētki" maijā, rododendru un magnoliju ziedēšanas laikā.
2017. gadā "Dārza svētki" plānoti 27. maijā.

  • Rucavas centra apstādījumi
Magnoliju kolekcija, košumkrūmu stādījumi. Īpaši krāšņi maija mēnesī.


GPS 56.159915, 21.164493

  •   Rucavas pamatskolas apstādījumi.
Rododendru dārzs īpaši skaists maija vidū līdz maija beigām. Šajā arborētuma daļā stādīta arī plaša īvju kolekcija.

GPS 56.156099, 21.153086

  •   Muižas kalna dendroloģiskais parks ar plašāko kokaugu un košumkrūmu kolekciju.
No kalna paveras skaists skats uz Sventājas upes ieleju un kaimiņu valsti Lietuvu. Lejup no Muižas kalna atrodams Leju svētavots, kas ir bijusi Sena kuršu kulta vieta.

GPS 56.158357, 21.222509

 
Leju svētavots Drukāt

Izmazgā acis skaidrajā avota ūdenī
Un Tu pasauli ieraudzīsi
Gaišākām un skaidrākām Acīm!

Ieejot caur balto ievziedu sniegu
Šai dabas Svētnīcā pie Svētavota
Atstāj melnās domas ārpusē un
Tevi apņems mīlestības un
Labestības aura!

Sventājas Senlejas nogāzēs vairākās vietās izplūst avotu veidā pazemes ūdeņi. Lielākais no tiem ir Svētavots, kas atrodas netālu no bijušās Rucavas muižas un kuplais krūmu puduris, kas ieskauj avotu citādi neapaugušajā nogāzē redzams jau no tālienes, šeit augusi Latvijas lielākā un kuplākā ieva (2,1 m apkārtmērs ar vainaga projekciju 17x16), kas šobrīd sava cienījamā vecuma dēļ, daļēji ir gājusi bojā.

Lasīt tālāk...
 
Brīvdabas muzejs "Vītolnieki" Drukāt

Muzejs ir Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle. Atrodas Papes Ķoņu ciemā. Muzeja komplekss ir tradicionāli tipiska piejūras ciematiņa zvejniek - zemnieksēta, kura piedāvā apskatīt senās ēkas, Papes zvejnieku un tai vietai atbilstošus darba rīkus, apģērbu un vairāk nekā 1100 gadus vecu vienkoča laivu, ko pirms vairākiem gadiem atrada turpat Papes jūrmalā izskalotu.

Rucavas tradīciju klubs, ik gadu “Vītolniekos” organizē vasaras  saulgriežu sagaidīšanas svētkus uz kuriem ierodas viesi pat no Japānas.
Atvērts vasarā (3-7) 11:00-17:00.
Ieeja bez maksas.

Tālr. +371 29262283; GPS 56.140721, 21.038048

 
Papes bāka Drukāt

Papes bāka Bāka celta 1890. g., sākumā patālu no jūras, bet jūrai pienākot tuvāk, šobrīd Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai. Bākugunis labas redzamības apstākļos var saskatīt pat 30 km attālumā. Bākas augstums ir 22 m virs jūras ūdens līmeņa.

Pape, Rucavas novads; GPS 56.154924, 21.023278

 
Papes dabas parks Drukāt

Papes dabas parks atrodas pašā Latvijas dienvidrietumu stūrī, tas dibināts ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2003. gadā, ar mērķi, lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, kā arī, lai aizsargātu Papes ezera, Nidas purva un Baltijas jūras piekrastes dabas daudzveidību. Dabas parks aizņem 51 777 ha. Parka teritorijā atrodas unikālas dabas ekosistēmas, skaistas ainavas un interesantas apskates vietas: Baltijas jūras piekraste ar kāpām, Papes ezers, Nidas augstais purvs, kur šajās vietās aug vairāki aizsargājami augi. Starp Papes ezeru un jūru ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā (Baltās – Baltijas jūras putnu ceļš). Rudeņos šeit darbojas vienīgā caurceļojošo putnu novērošanas stacija Latvijā, kur ornitologi uzskaita un gredzeno gājputnus. Ezera pretējā pusē ganās savvaļas zirgi un tauri, kuri nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas.

Lasīt tālāk...
 
Ornitoloģiskā stacija Drukāt

Kopš 1966.g. Papes ciema vidus daļā darbojas putnu novēošanas stacija, kur tiek gredzenoti un uzskaitīti migrējošie putni. Pirmos 2 gadus ķeršana notika tikai ar tīkliem, bet 1968.g., saņemot dāvanā no Ribači ornitoloģiskā stacionāra murdu, sāka izmantot to. 1992. g. un tā līdz šim laikam, tiek izmantots mazais "Helgolandes" murds. Gandrīz 40 sezonu laikā noķerti aptuveni miljons putnu no vairāk kā 130 putnu sugām, tomēr nepietiekošā darba spēka dēļ apgredzenoti tiek tikai aptuveni 70 %. Līdz šim laikam saņemtas vairāk kā 3000 ziņu par Papē gredzenoto putnu atradumiem no vairāk kā 31 valsts. Savukārt, stacionārā noķerti vairāk kā 2000 citur gredzenoto putnu. Vienlaicīgi ar migrējošo putnu ķeršanu un gredzenošanu Papes ornitoloģiskajā stacionārā veikti arī citi pasākumi migrācijas īpatnību noskaidrošanai: dienā migrējošo putnu vizuālās uzskaites, nakts migrantu novērojumi (balsu uzskaites, novērojumi ar teleskopu uz Mēness diska), kā arī 90-tos gados uzsāktas migrējošo pūču vizuālās nakts uzskaites starmetēja gaismā (unikāla metode, kāda līdz šim Eiropā izmantota tikai Papes stacionārā, idejas autors G. Graubics), noķerto putnu morfoloģisko un fizioloģisko parametru reģistrēšana (svars un spārna garuma mērījumi, spārnu formula, tauku rezerves, spalvu maiņa).

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas »

Lapa 1 no 2