Senlietu glābātuve "Lauksargi" Drukāt

Senlietu krātuve "Lauksargi" izvietota vecākajā (vairāk kā 100 gadi) ēkā Sikšņu ciemā, Dunikas pagastā. Kolekcijā aplūkojami dažādi novadpētniecības materiāli, sadzīves priekšmeti, mēbeles, tekstilizstrādājumi un grāmatas (literatūra).

Pieteikties iepriekš: +371 29896681

Sikšņi, Dunikas pagasts, Rucavas novads; GPS 56.263683, 21.251962

 
Dunikas purva taka Drukāt

Dunikas pagastā viena no pārsteidzošākajām vietām ir Dunikas tīrspurvs, kuru šķērso Latvijas valsts mežu veidota, 5,3 km gara laipu taka, ar vairākām atpūtas vietām. 1936. gadā purvā atrasts IX gs. senlietu depozīts, kurā ietilpuši divi egles dēlīšu vairogi. Tie ir līdz šim vienīgie tik labi saglabājušies atradumi Latvijā. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem purvā ir nogrimis tanks, tomēr nevienam to vēl nav izdevies atrast.

Līdz jūnija vidum norit Dunikas purva laipu rekonstrukcijas darbi laipas vidusposmā, ko organizē Latvijas Valsts meži. Tādēļ visiem interesentiem ieteicams purva apskatei izvēlēties laipas R galu, ieejot purvā cauri Luknes skābaržu audzei.

Foto: Rucavas TIC, Līga Ate

Dunikas pagats, Rucavas novads. Tālr. +371 26335266

GPS 56.280956, 21.382829 (uzreiz nokļūst purvā)

GPS 56.240102, 21.403041 (pastaiga sākas cauri Luknes skābaržu audzei)

 
Muzejs "Bajāru rija" Drukāt

Ēka, kurā atrodas muzejs ir aptuveni 200 gadu veca ar māla kleķa sienām, augstiem griestiem un milzu sijām. Tādas būves sastopamas tikai Lejaskurzemē. Kolekcijas īpašniekam Voldemāram Timbram pieder liela seno iedzīves mantu un darba rīku kolekcija, kā arī dažādi apģērbi - tautas tērpu brunči, krekli, ņieburi, villaines u.c., daudz vecu grāmatu, preses izdevumu, ģimenes bilžu. Darbarīku kolekcijā atrodams viss, kas attiecas uz labības sēju, audzēšanu un kulšanu, maizes cepšanu un citiem darbiem.

Pieteikties iepriekš: +371 29775870;

GPS 56.166899, 21.172669

 
Rucavas evaņģēliski luteriskā baznīca Drukāt

Atrodas pašā Rucavas centrā, pēc skaita sestā baznīca Rucavā, celta 1872 – 1874. gadam. 1874. gada decembrī baznīca tika iesvētīta. Pēc 1927. gada ugunsgrēka baznīca 1932. gadā atjaunota. Baznīcā ir 570 sēdvietas, joprojām baznīcā saglabājušies interesanti mākslas priekšmeti – no 19. gs. 3. ceturkšņa altārglezna „Kristus ar Svēto vakarēdienu” un 2 I. Zeberiņa gleznas „Jēzus pie krusta” un „Jēzus svētī bērnus”. Baznīcā iebūvētas Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša visapjomīgākais un skaistākais darbs – 1936. gadā izgatavotās ērģeles (23 reģistri, 2 manuāli, pedālis, 1800 stabules), izmantotas dažāda spiediena plēšas, meistars centies lietot koka stabules pat tur, kur tās parasti izgatavo no metāla. Ērģeles ir pirmās Latvijā, kas, izmantojot J. Madernieka ornamentu paraugus, izgatavotas latviskā gaumē. To izgatavojis kokgriezējs Pēteris Plankuss. Ērģeles ir valsts nozīmes piemineklis.

Lasīt tālāk...
 
Etnogrāfiskā māja „Zvanītāji” Drukāt

Kaut arī ēka ir ieguvusi jaunu ārējo veidolu, tās saimes istaba saglabāta senajā izskatā (māja celta 19. gs. beigās) ar tam laikam raksturīgo iedzīvi, etnogrāfiskiem priekšmetiem, un no tās dveš senatnes elpa. Mājas apmeklētājus priecē gan bagātais Rucavas mantojums, gan šodienas rucavnieču adītie cimdi un zeķes, kurus ir iespējams arī iegādāties. Māju apsaimnieko Rucavas tradīciju klubs un Rucavas sievas. „Zvanītājos” tiek svētīti gadskārtas svētki, īpaši Ziemassvētki un Lielā diena. Regulāri notiek Rucavas sievu Dzīvesskolas nodarbības, katru vasaru - „Zvanītāju” vasaras skoliņas, kurās tiek apgūtas visdažādākās prasmes.

Lasīt tālāk...
 
Jāņa Pūķa mūzikas instrumentu kolekcija Drukāt

Jāņa Pūķa mūzikas kolekciju var apskatīt pašā Rucavas centrā, telpās, kur padomju laikos atradusies maizes ceptuve un strādājusi viņa māte.

Kolekcionārs lēš, ka viņa kolekcijā ir ap 90 mūzikas instrumentu, kurus var spēlēt un kurus izmantoja 20.gadsimtā. Par vērtīgāko eksponātu viņš uzskata latviešu ermoņiku „Ieviņa”, kas kādreiz ražots Rīgā. Vairāk par simts gadiem esot krievu akordeonam no cara laikiem. Muzeja telpā pa vidu mūzikas instrumentiem varēsiet iepazīties ar visdažādākā rakstura koncertafišām, mūzikas festivālu programmām un plakātiem. Tā vien liekas, ka kolekcijas īpašnieks piedalījies teju vai visos tautas mūzikas, etnogrāfisko ansambļu un kopu sarīkojumos, kas agrāk un tagad notikuši Latvijā.

Jānis Pūķis prot spēlēt gandrīz uz visiem viņa kolekcijā esošiem instrumentiem. Viņa muzejā skan dziesmas un iet vaļā danči.

Apmeklētāji var pieteikties pa tālr. +371 25986240

GPS 56.159628, 21.161602

 
Rucavas arborētums Drukāt

Arborētuma izveides projekts aizsācies 1996. gadā, kad Salaspils botāniskā dārza dendralogi Raimonds Cinovskis, Ināra Bondare un Rucavas pašvaldības pārstāvji vienojās par izmēģinājuma stādījumu izveidi Rucavas Muižas kalnā. Stādījumu veidošana aizsākās 1998. gadā. Turpmāk apstādījumi veidoti arī Rucavas centrā un pie Rucavas pamatskolas. Ik gadu stādījumi tiek papildināti ar jauniem un eksotiskiem augu eksemplāriem no visas pasaules.

Tradicionāli norisinās "Dārza svētki" maijā, rododendru un magnoliju ziedēšanas laikā.
2017. gadā "Dārza svētki" plānoti 27. maijā.

  • Rucavas centra apstādījumi
Magnoliju kolekcija, košumkrūmu stādījumi. Īpaši krāšņi maija mēnesī.


GPS 56.159915, 21.164493

  •   Rucavas pamatskolas apstādījumi.
Rododendru dārzs īpaši skaists maija vidū līdz maija beigām. Šajā arborētuma daļā stādīta arī plaša īvju kolekcija.

GPS 56.156099, 21.153086

  •   Muižas kalna dendroloģiskais parks ar plašāko kokaugu un košumkrūmu kolekciju.
No kalna paveras skaists skats uz Sventājas upes ieleju un kaimiņu valsti Lietuvu. Lejup no Muižas kalna atrodams Leju svētavots, kas ir bijusi Sena kuršu kulta vieta.

GPS 56.158357, 21.222509

 
Leju svētavots Drukāt

Izmazgā acis skaidrajā avota ūdenī
Un Tu pasauli ieraudzīsi
Gaišākām un skaidrākām Acīm!

Ieejot caur balto ievziedu sniegu
Šai dabas Svētnīcā pie Svētavota
Atstāj melnās domas ārpusē un
Tevi apņems mīlestības un
Labestības aura!

Sventājas Senlejas nogāzēs vairākās vietās izplūst avotu veidā pazemes ūdeņi. Lielākais no tiem ir Svētavots, kas atrodas netālu no bijušās Rucavas muižas un kuplais krūmu puduris, kas ieskauj avotu citādi neapaugušajā nogāzē redzams jau no tālienes, šeit augusi Latvijas lielākā un kuplākā ieva (2,1 m apkārtmērs ar vainaga projekciju 17x16), kas šobrīd sava cienījamā vecuma dēļ, daļēji ir gājusi bojā.

Lasīt tālāk...
 
Brīvdabas muzejs "Vītolnieki" Drukāt

Muzejs ir Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle. Atrodas Papes Ķoņu ciemā. Muzeja komplekss ir tradicionāli tipiska piejūras ciematiņa zvejniek - zemnieksēta, kura piedāvā apskatīt senās ēkas, Papes zvejnieku un tai vietai atbilstošus darba rīkus, apģērbu un vairāk nekā 1100 gadus vecu vienkoča laivu, ko pirms vairākiem gadiem atrada turpat Papes jūrmalā izskalotu.

Rucavas tradīciju klubs, ik gadu “Vītolniekos” organizē vasaras  saulgriežu sagaidīšanas svētkus uz kuriem ierodas viesi pat no Japānas.
Atvērts vasarā (3-7) 11:00-17:00.
Ieeja bez maksas.

Tālr. +371 29262283; GPS 56.140721, 21.038048

 
Papes bāka Drukāt

Papes bāka Bāka celta 1890. g., sākumā patālu no jūras, bet jūrai pienākot tuvāk, šobrīd Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai. Bākugunis labas redzamības apstākļos var saskatīt pat 30 km attālumā. Bākas augstums ir 22 m virs jūras ūdens līmeņa.

Pape, Rucavas novads; GPS 56.154924, 21.023278

 
Papes dabas parks Drukāt

Papes dabas parks atrodas pašā Latvijas dienvidrietumu stūrī, tas dibināts ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2003. gadā, ar mērķi, lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, kā arī, lai aizsargātu Papes ezera, Nidas purva un Baltijas jūras piekrastes dabas daudzveidību. Dabas parks aizņem 51 777 ha. Parka teritorijā atrodas unikālas dabas ekosistēmas, skaistas ainavas un interesantas apskates vietas: Baltijas jūras piekraste ar kāpām, Papes ezers, Nidas augstais purvs, kur šajās vietās aug vairāki aizsargājami augi. Starp Papes ezeru un jūru ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā (Baltās – Baltijas jūras putnu ceļš). Rudeņos šeit darbojas vienīgā caurceļojošo putnu novērošanas stacija Latvijā, kur ornitologi uzskaita un gredzeno gājputnus. Ezera pretējā pusē ganās savvaļas zirgi un tauri, kuri nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas.

Lasīt tālāk...
 
Ornitoloģiskā stacija Drukāt

Kopš 1966.g. Papes ciema vidus daļā darbojas putnu novēošanas stacija, kur tiek gredzenoti un uzskaitīti migrējošie putni. Pirmos 2 gadus ķeršana notika tikai ar tīkliem, bet 1968.g., saņemot dāvanā no Ribači ornitoloģiskā stacionāra murdu, sāka izmantot to. 1992. g. un tā līdz šim laikam, tiek izmantots mazais "Helgolandes" murds. Gandrīz 40 sezonu laikā noķerti aptuveni miljons putnu no vairāk kā 130 putnu sugām, tomēr nepietiekošā darba spēka dēļ apgredzenoti tiek tikai aptuveni 70 %. Līdz šim laikam saņemtas vairāk kā 3000 ziņu par Papē gredzenoto putnu atradumiem no vairāk kā 31 valsts. Savukārt, stacionārā noķerti vairāk kā 2000 citur gredzenoto putnu. Vienlaicīgi ar migrējošo putnu ķeršanu un gredzenošanu Papes ornitoloģiskajā stacionārā veikti arī citi pasākumi migrācijas īpatnību noskaidrošanai: dienā migrējošo putnu vizuālās uzskaites, nakts migrantu novērojumi (balsu uzskaites, novērojumi ar teleskopu uz Mēness diska), kā arī 90-tos gados uzsāktas migrējošo pūču vizuālās nakts uzskaites starmetēja gaismā (unikāla metode, kāda līdz šim Eiropā izmantota tikai Papes stacionārā, idejas autors G. Graubics), noķerto putnu morfoloģisko un fizioloģisko parametru reģistrēšana (svars un spārna garuma mērījumi, spārnu formula, tauku rezerves, spalvu maiņa).

Lasīt tālāk...
 
Savvaļas zālēdāju ganības Drukāt

Zirgi Tauri

1999.gadā Pasaules dabas fonds (WWF) pie Papes ezera ieveda 18 savvaļas zirgus. Tā bija pirmā vieta Latvijā, kur pirmo reizi šos savvaļas dzīvniekus palaida ganīties. Jau vairākus gadsimtus savvaļas zirgi un tauri kopā ar dabiskajām pļavām ir tikpat kā izzuduši no Eiropas dabas. Vēsturiski lielie zālēdāji veicināja dabisku pļavu un mozaīka veida ainavas pastāvēšanu. Mūsdienās vairākums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un zālājos, kuros sumbri, savvaļas zirgi un govis vairs nav sastopami. Tā ir cilvēka veidota kultūrainava, kurā mikroorganismu, augu un dzīvnieku sugu sastāvs ir nabadzīgs un vienveidīgs. Cilvēka lauksaimnieciskā darbība nodrošina tikai ainavas atklātumu, bet ne dabas daudzveidību tajā. Savvaļas zirgi pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem, koku mizas, rada dažādu augstumu veģetāciju, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā tiek veicināta dzīvesvietas veidošanās arī citām pļavu sugām.

Ekskursijas gidu pavadībā pie savvaļas zālēdājiem, tālr. +371 29224331, www.pdf-pape.lv; Nīcas novada, Kalnišķi; GPS 56.192486, 21.083300

 
Nida Drukāt
  • Nidas oļainā pludmale

Pie Nidas atrodas savdabīgs akmeņainās pludmales posms - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Tas sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas Z virzienā 3 km garumā. Kopš 1962. gada tas ir atzīts par aizsargājamu ģeoloģisko objektu 8,2 ha platībā.

GPS 56.096176, 21.053431


  • Miķeļa Golta piemiņas vieta Nidā

Plāksne uzstādīta 1997. gadā Miķeļa Golta dzimtās mājas vietā. Viņš bija mākslinieks, kura darbi šobrīd atrodami Latvijas mākslinieku savienības fondā, valsts un pašvaldības muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. M. Golts izveidoja pašam vien zināmu glezniecības autortehniku - plastisku masu, ar ko veidoja gleznu faktūras. Savas autortehnikas recepti mākslinieks rūpīgi slēpa un paņēma līdzi aizsaulē.

GPS 56.07835, 21.06258


  • Latvijas valsts pirmais robežstabs NR 0001.

Apskates objekts piemērots kā galamērķis nesteidzīgai un garai pastaigai gar jūru.

GPS 56.069346, 21.065166