Rucavas sievu vasara Drukāt

Kā jau šo pausari bi rakstīts Duvzarē, Rucavas sievas kā kārtīgas saiminieces pārtrauca visādu mācību rīkošanu visas vasaras gaŗumā un ar pillu krūti likās vasaras darbos, ziedos, pļavās, dziesmās un citādās lustēs… Nu jau, kad Saulīte riedās uz rudiņa pusi, laukos un dārzos raža jau nobriedusi un burkās un pagrabos salikta, sievas var akal ķerties pie mēles kulstīšanas, balsu locīšanas un roku darbu darīšanas.

Ar šo rakstagalu gribam atgriezt pie lasīšanas rucavnieku valodā un jāteic, ka nu jau ari citur Latvijā sāk runāt, ka sava senču valoda novados jāgodā un jālieto, tā sava atmiņu, redzesloku un lepnumu stiprinot, kā ari pastāstīt, ko Rucavas sievas vasaru darījušas un ko taisās darīt uz priekšu jau labi iesāktajā dzīvesskolā.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievas Rīgā Drukāt

Folkloras festivālā „Baltica” Rucavas sievas piedalījās, pateicoties saviem draugiem folkloras draugu kopai „Skandinieki” un Mežu Ilmāram. Tās bija īstas ugunskristības: nācās rādīt savu saimnieču māku – uzvedumā Vērmanes dārzā rucavnieces nokrāva galdu „ka va lūzt” ar siera un maizes kalniem, ar putras bļodām un kvasa krūzēm, ko kopā ar skandiniecēm izdziedāja. Braukt uz Rīgu varēja visas sievas, kas vien tam bija gatavas, tādēļ jo rūpīgi tika gādāts, lai visas apģērbtu kā kārtīgām rucavniecēm pienākas. Līdz nepazīšanai kādu tērpu pārvērta Aija Cinkmane, ko arī pati vilka mugurā. Visas tika nosietas ar nāmatiem, ievērību guva Zemes Skaidrīte, kas karstajā dienā braši turējās, noģērbta no galvas līdz kājām – sākot ar nāmatu, villainēm un beidzot ar mantotajām villas caurlielinēm. Rucavnieču pulku Rīgā kuplināja arī rīdzinieces Sarmīte un Aelita, kuras bija pasūtījušas un šobrīd lepojas ar pilnīgu Rucavas tautas tērpu. Košumam koncerta laikā pietrūka vien tas, ka vienlaicīgi Rucavas valoda, dziesmas un tērpi bija jāizrāda Tapiņa meitām citā koncertā. Ar Tapiņa Ingu, Māru un Daci Rucava var patiesi lepoties – meitenes, dzīvodamas Rīgā, šajā gadā vairākas reizes mēnesī ir braukušas uz Rucavu, lai ar savu piemēru modinātu citās rucavniecēs pašapziņu, dalījušās savās gudrībās un mākās. Nākamajā gadā ir iecere rīkot pašu darināto tērpu konkursu. Un Tapiņa meitas jau daļēji tam ir gatavas – visām trim jau šajā gadā ir tapuši krāšņi lindraki un brustes, kurus pirmo reizi tās uzvilka festivāla dienā Rīgā un lepni nesa, ejot svētku gājienā.

 
Jāņi Papes „Vītolniekos” Drukāt

Kā katru gadu Jāņi Papes „Vītolniekos” pulcē tos ļaudis, kas grib aizvadīt sauli jūrā pirms visīsākās nakts, kopā izdziedāt skaistākās Jāņu dziesmas, pabūt labu ļaužu un dabas vidū. Šajā gadā Jāņa bērnu skaits divkāršojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – no Jūrmalciema, Grobiņas, Liepājas un pat Rīgas bija sabraukuši ap 150 lielu un mazu līgotāju! Rucavas sievām bija vislielākā atbildība un reizē arī laba pieredzes skola būt par Jāņa sētas saiminiecēm – nācās visupirms saposties pašām, sapīt Jāņu vaiņagus un izpušķot Jāņa sētu, sariedīt cienastu, sagaidīt ar dziesmām Jāņa bērnus un cienāt ar sieru un alu, gādāt, lai ciemiņi justos kā savējie. Īpašais paldies danču kapelai „Paurupīte” un Antrai, Inesei un Dzintaram par Jāņu nakts īsināšanu ar dziesmām, dančiem un rotaļām!

 
Annas Rucavā Drukāt

Šī gada Annas tika pilnībā „iznestas uz Rucavas sievu pleciem”. Tika gan dziedāts, gan dancots, gan Annas godinātas. Rucavas sievas rādīja saimnieču māku visās trijās Ķoņu ciema sētās – „Vītolniekos” saimniekoja Aleksandra, vārot savu gardo zivju zupu, „Klibo” pavardā ar Vītola Lilijas, Ķestera Rutas un Liparta Daces gādību tapa „bimbalu tīre” jeb „ šutīne”, savukārt „Mikjāņos” varēja nobaudīt Trumpika Rasmas vārītos melleņu ķiļķinus. Tāpat visi cienājās ar Ārenta Mirdzas kulto balto sviestu, Aigara Sandras rupjmaizi un Dūrēja Olgas saldskābmaizi, galdus klāja un sētu iekārtot līdzēja Vilma Pričina, Skaidrīte Zeme un Sanita Trumpika. Ruta Grauduža interesentus mieloja ar savu produkciju - kazas piena sieriem. Kaut arī neliels, bet bija arī amatnieku darinājumu tirdziņš – visus priecēja rucavnieces Zanes Eltermanes un viņas kolēģes māla darinājumi. Savukārt Vecpils Gunta rādīja, kā top dzintara rotas, kuras varēja arī iegādāties.Par jaukajiem Annu pušķiem jāpateicas Vijai Vārnai.

Lasīt tālāk...
 
Top divas filmas par Rucavas meistariem! Drukāt

Eiropas amatu prasmju dienās īpaša uzmanība tiek veltīta prasmju saglabāšanai un tradīcijas nesējiem – meistariem. Meistari tiks ierakstīti Latvijas kultūras kartē, viņu darbs tiks iemūžināts, no viņiem mācās jaunie.

Latvijas Kultūras kartē kopš 2008. gada ierakstītas Rucavas dziesmu teicējas Anna Trautmane, Anna Veita, Margieta Timbra, Zelma Ate, Olga Dūrēja, Rucavas valodas pratēja Anna Šmite, audēja Anna Rolle, kopš 2009. gada - adītāja Mirdza Ārenta ( par viņu un Rucavas robiņu adīšanu tika uzņemta filma).

Lasīt tālāk...
 
Trīs dienas, rādot un mācoties Rucavas rakstus, valodu un dziesmas Drukāt

Vienojoties Eiropas Amatu prasmju dienās, 30.marta pusdienlaikā, reizā a visu Eiropu un daudzām vietām tepat Latvijā, skolas darbmācības klasē bi aicināti visi, kam rūp Rucavas zeķu adīšana un kreklu rakstu izšūšana. Pēc sasasveicināšanās, uzrunas vārdu un siltas tējas, sievas bi gatavas isrādīt, ko māk, un mācīties, ko nezin. Aleksandra sariedijusi visu – i skatāmu, i čamdāmu, lai visamis, kas tik grib ko zināt pa zeķēm, izrādītu un istāstītu. Pa Rucavas robiņiem dzirdējuši maģ ne visi, bet kā tos vaig isadīt, vislabāki ierādīja Aleksandra, Mirdza un Rasma, rādot jau gatavus saadītus, i līdzot adatas kustināt katrai, kas pate gribēja iesamācīt. Nau jau tik vienkārši, kā pa gabalu rādās – jāzin i kā pareizi krāsainās pīnes uzmest, kā pašus robus kuŗa jo citādi ada, i kā dabūn tās šmukās kreiliskās rūtiņas zeķu kātos. Dienas gaŗumā nosamujušās, katra kau ko bi sev atradusi – cita tikusi skaidrībā a zeķu adīšanas tehniku, cita isazīmējusi musturus, kas tīk, lai uz priekšu var pati adīt, tāpat šmukākās krāsas kātiem, un raksti caurlielinēm noskatīti.

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

Lapa 10 no 10