Jau gada jubileja Rucavas sievu lietai Drukāt

Pērn, taisni 11.novembrī – Lāčplēša un varoņu dienā, bariņš sievu, cita uz citu bišķi aizdomīgi skatoties, sanāca Bajāru lielajā zālē un saprata, ka kau kas ir lietas labā jādara. Rau, nu jau vesels gads ir apkārt un padarīts ir daudz! Pa šo laiku ir apjēgts, ko grib un ko var izdarīt un nu ari skaidra lieta, ko var un ko nevar celt.

Tā kā katru reizu Duvzarē aprakstām padarīto, skaidrā un saprotamā rucavnieku mēlē - mells uz balta, tad nav ko te vairāk lielīties. Galu galā bilžu grāmatēnas Rucavas bibliotēkā pie Guntas var ari apskatīt. Ķērāmies uzreiz „vērsim pie ragu”.

Lasīt tālāk...
 
Receptes Drukāt

Kartupeļu rukši Vārna Vijas Kartupeļu biezeņa rukši

Nomizo apmēram kilogramu kartupeļu. Vārot katliņā iemet palielu lauru lapu. Gatavus nokāš un biezeni mīcot pievieno sāli, vismaz divas ēdamkarotes sviesta, vienu tējkaroti miezerī saberztu koriandra sēklu n smaržīgo piparu, krūzīti sasildīta piena, sakultu vienu olu, trīs ēdamkarotes rīvmaizes un zaļumus (lociņus, dilles, pētersīļus) pēc izvēles, bet neskopojoties. Veido garenus rukšus un cep uz pannas mazā daudzumā eļļas gaiši brūnus. Ēd ar krējumu. Slēgtā traukā var glabāt ledusskapī vairākas dienas. Var uzsildīt, bet steidzīgākam izsalkušajam būs labs arī auksts.

Lasīt tālāk...
 
Rucavu sievu sarunas veļu laikā Drukāt

Pelēkajā rudenī, kad viss tāds dūmakains, klāt veļu un mirušo piemiņas laiks, kad bieži piedomājam par mirušajiem tuviniekiem, nereti kapos iededzot svecīšu liesmiņas. Akurāt Mārtiņa dienā, kad iesākas ziemas laiks, bet laukā vēl pelēki rudeņa miglas vāli veļas, Rucavas sievas sabrauca Sudargos, lai, pieminot aizgājējus, pārrunātu, par aiziešanas ceļa posmiem un gatavošanos tam.

Sagaidot viesus, lai neņem drebulis, iedzeram siltu tēju un iekožam Lilijas sklandu raušus, sieru. Maijas vadībā sievas no sagādātajām skujām, mētrām, puķēm ar čaklajiem rokdarbnieču pirkstiem ātri vien ņem no drātes vai vices saliektus riņķus, ko notin ar sūnām, avīzēm, lai veidojas smuka, apaļa forma, un izpuško ar skujām un puķēm. Katrai sanāk kronītis citai pa citu jo košs. Tad jau kroņu taisīšanas skola rokā, un, ja vaidzēs, apgūtās mākas varēs izmatot arī adventes vainagus taisot.

Lasīt tālāk...
 
Maizes diena pie Aigara Sandras „Lipšos” Drukāt

Šorīt skatos pa logu – saule tāda apaļa, apaļa iekš sudraba miglas mākoņiem. Brokastu ēdot, nogriežu maizes kukulim knibgali, dodu meičai, lai ēd – tad ben dabūs saimnieka dēlu pa vīru.

Pēc brokasta paņēmušas ciema kukuli, braucam pie Sandras uz „Lipšiem”. Te jau priekšā rucavnieces, maizes cepējas, un tās, kas grib redzēt un zināt, kā maizīti cep Sandra, pašas paprovēt, un kam ir ko teikt va paprasīt par maizes cepšanu, ēšanu un visādām citām lietām, ko no maizes va miltu uztaisīt. Rau, nāk ari Olga – ar dziesmu un maizes kukuli padusē.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievu maizes gudrības Drukāt

Maizes dienā tika daudz skatīts, darīts, izrunāts un nobaudīts.

Maize ir tā svarīgākā lieta, kādēļ sievas pulcējušās – mācīties cept rupjmaizi. Maizes cepšana sākas ar maizes mīcīšanu (Sandra jau no paša rīta ir piebērusi cukuru un ķimenes un ik pa brīdim arī miltus piejaukusi), beidzas – ar maizes cepšanu un kūpošo maizes kukuļu sagaidīšanu. Tam pa vidu no Sandras vīra Arnolda sievas ielāgo krāsns kurināšanas un kopšanas gudrības – cik malkas ielikt, kad iekurināt, kad izlīdzināt, cik ilgi ļaut oglēm gailēties, kad tās izvilkt krāsns priekšā, kā izslaucīt krāsni un kā pārbaudīt tās gatavību cepšanai. Tā kā Sandra gatavo plaucējumu nākamajai cepšanas reizei, tad ir iespējams pavērot, kā maize tiek plaucēta un kā tiek pielikts ieraugs jau izplaucētajai mīklai.

Lasīt tālāk...
 
Novembra Dzīvesskola divu dienu garumā Drukāt

Sestdien, 10.novembrī no plkst. 14.00

“Sudargu” mājās pie māsām Tapiņām un Ziedoņa

VAKARĒŠANA

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievu vasara Drukāt

Kā jau šo pausari bi rakstīts Duvzarē, Rucavas sievas kā kārtīgas saiminieces pārtrauca visādu mācību rīkošanu visas vasaras gaŗumā un ar pillu krūti likās vasaras darbos, ziedos, pļavās, dziesmās un citādās lustēs… Nu jau, kad Saulīte riedās uz rudiņa pusi, laukos un dārzos raža jau nobriedusi un burkās un pagrabos salikta, sievas var akal ķerties pie mēles kulstīšanas, balsu locīšanas un roku darbu darīšanas.

Ar šo rakstagalu gribam atgriezt pie lasīšanas rucavnieku valodā un jāteic, ka nu jau ari citur Latvijā sāk runāt, ka sava senču valoda novados jāgodā un jālieto, tā sava atmiņu, redzesloku un lepnumu stiprinot, kā ari pastāstīt, ko Rucavas sievas vasaru darījušas un ko taisās darīt uz priekšu jau labi iesāktajā dzīvesskolā.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievas Rīgā Drukāt

Folkloras festivālā „Baltica” Rucavas sievas piedalījās, pateicoties saviem draugiem folkloras draugu kopai „Skandinieki” un Mežu Ilmāram. Tās bija īstas ugunskristības: nācās rādīt savu saimnieču māku – uzvedumā Vērmanes dārzā rucavnieces nokrāva galdu „ka va lūzt” ar siera un maizes kalniem, ar putras bļodām un kvasa krūzēm, ko kopā ar skandiniecēm izdziedāja. Braukt uz Rīgu varēja visas sievas, kas vien tam bija gatavas, tādēļ jo rūpīgi tika gādāts, lai visas apģērbtu kā kārtīgām rucavniecēm pienākas. Līdz nepazīšanai kādu tērpu pārvērta Aija Cinkmane, ko arī pati vilka mugurā. Visas tika nosietas ar nāmatiem, ievērību guva Zemes Skaidrīte, kas karstajā dienā braši turējās, noģērbta no galvas līdz kājām – sākot ar nāmatu, villainēm un beidzot ar mantotajām villas caurlielinēm. Rucavnieču pulku Rīgā kuplināja arī rīdzinieces Sarmīte un Aelita, kuras bija pasūtījušas un šobrīd lepojas ar pilnīgu Rucavas tautas tērpu. Košumam koncerta laikā pietrūka vien tas, ka vienlaicīgi Rucavas valoda, dziesmas un tērpi bija jāizrāda Tapiņa meitām citā koncertā. Ar Tapiņa Ingu, Māru un Daci Rucava var patiesi lepoties – meitenes, dzīvodamas Rīgā, šajā gadā vairākas reizes mēnesī ir braukušas uz Rucavu, lai ar savu piemēru modinātu citās rucavniecēs pašapziņu, dalījušās savās gudrībās un mākās. Nākamajā gadā ir iecere rīkot pašu darināto tērpu konkursu. Un Tapiņa meitas jau daļēji tam ir gatavas – visām trim jau šajā gadā ir tapuši krāšņi lindraki un brustes, kurus pirmo reizi tās uzvilka festivāla dienā Rīgā un lepni nesa, ejot svētku gājienā.

 
Jāņi Papes „Vītolniekos” Drukāt

Kā katru gadu Jāņi Papes „Vītolniekos” pulcē tos ļaudis, kas grib aizvadīt sauli jūrā pirms visīsākās nakts, kopā izdziedāt skaistākās Jāņu dziesmas, pabūt labu ļaužu un dabas vidū. Šajā gadā Jāņa bērnu skaits divkāršojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – no Jūrmalciema, Grobiņas, Liepājas un pat Rīgas bija sabraukuši ap 150 lielu un mazu līgotāju! Rucavas sievām bija vislielākā atbildība un reizē arī laba pieredzes skola būt par Jāņa sētas saiminiecēm – nācās visupirms saposties pašām, sapīt Jāņu vaiņagus un izpušķot Jāņa sētu, sariedīt cienastu, sagaidīt ar dziesmām Jāņa bērnus un cienāt ar sieru un alu, gādāt, lai ciemiņi justos kā savējie. Īpašais paldies danču kapelai „Paurupīte” un Antrai, Inesei un Dzintaram par Jāņu nakts īsināšanu ar dziesmām, dančiem un rotaļām!

 
Annas Rucavā Drukāt

Šī gada Annas tika pilnībā „iznestas uz Rucavas sievu pleciem”. Tika gan dziedāts, gan dancots, gan Annas godinātas. Rucavas sievas rādīja saimnieču māku visās trijās Ķoņu ciema sētās – „Vītolniekos” saimniekoja Aleksandra, vārot savu gardo zivju zupu, „Klibo” pavardā ar Vītola Lilijas, Ķestera Rutas un Liparta Daces gādību tapa „bimbalu tīre” jeb „ šutīne”, savukārt „Mikjāņos” varēja nobaudīt Trumpika Rasmas vārītos melleņu ķiļķinus. Tāpat visi cienājās ar Ārenta Mirdzas kulto balto sviestu, Aigara Sandras rupjmaizi un Dūrēja Olgas saldskābmaizi, galdus klāja un sētu iekārtot līdzēja Vilma Pričina, Skaidrīte Zeme un Sanita Trumpika. Ruta Grauduža interesentus mieloja ar savu produkciju - kazas piena sieriem. Kaut arī neliels, bet bija arī amatnieku darinājumu tirdziņš – visus priecēja rucavnieces Zanes Eltermanes un viņas kolēģes māla darinājumi. Savukārt Vecpils Gunta rādīja, kā top dzintara rotas, kuras varēja arī iegādāties.Par jaukajiem Annu pušķiem jāpateicas Vijai Vārnai.

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

Lapa 9 no 10