Krustām pādi Drukāt

Zaļa zaļa gaisma ausa,
Sidrabota Saule lēca,
Dieva dēli, Saules meitas
Veda pādi krustūbās.

Spožā saule, skaņā dzeguzes balss, solīdama garu jo garu mūžu, Rucavas sievu dziesmas:  tā mūs - Līvu un viņas kūmas, vecākus un viesus - 2.jūnijā sagaidīja ziediem rotātais Svētavots.

Lasīt tālāk...
 
Saimes pusdienas Drukāt

Sākot ar 1. jūliju „Zvanītājos” Rucavas sievas piedāvā jaunu pakalpojumu SAIMES PUSDIENAS.

Gan tālajiem ceļiniekiem, gan pašu ļaudīm būs iespēja vasaras sezonā katru dienu laikā no plkst. 12.00 līdz 16.00 rucavnieciskā gaisotnē pie saimes galda paēst saimes pusdienas vai iestiprināties ar kādu uzkodu un padzerties.

„Zvanītājos” varēs iegādāties arī vietējo ražotāju labumus – pašcepto maizi, kazu sierus, medu, dzērvenes, kā arī amatniecības izstrādājumus.

 
Godu saimnieču svētki Mežaparkā Drukāt

Šogad pirmo reizi 25.maijā Rīgā, Mežaparkā tika rīkots Godu saimnieču saiets. Kopā no visiem novadiem pulcinātas saimnieces, kas māk galdus klāt kāzās, bērēs un krustībās, tortes cept un gaļu šmorēt, jautrību uzturēt un gādāt, lai visi paēduši un neviens pat nepamana, ja kādreiz gadās, ka suns desu aizvilcis va zupa pa ilgu pavārījusi.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievas saņem atzinības balvu "Latviskais mantojums" Drukāt

11.maijā jau agri no rīta Rucavā sievas nomizoja kaudzi kartupeļu un izvārīja gardos kukulīšus, arī rupjmaizes kārtojums, baltais sviests, maize, kvass un žūre bija gatavi, lai vestu uz Rīgu un Latviešu biedrības namā sacienātu Lauku ceļotāja organizētā pasākuma "Latviskais mantojums" atzinības zīmes saņemšanas dalībniekus. Rucavas sievas bija vienas no pirmajiem 12 nominantiem, kuras to saņēma visās trijās nominācijās - latviski ēdieni, tradīcijas, ēkas, amata prasmes un latviska vide. Zīme " Latviskais mantojums" ir augstas kvalitātes balva un lai to attaisnotu, ir vajadzīgs liels spēks, prāts un varēšana. Paldies visām sievām, kuras savu darbu un laiku ir nesavtīgi ieguldījušas, kā arī Rucavas novada domei, kuras atbalsts bijis ļoti nozīmīgs.

Turēsim īkšķus, lai nākamai domei pietiktu saprāta un iespēju godam turēt Rucavas vārdu latviskās kultūras zīmē!

 
Rucavas sievas saņem Latviskā Mantojuma zīmi Drukāt

10.maijā Rīgā, Latviešu Biedrības namā divpadsmit lauku tūrisma saimnieki svinīgā pasākumā saņēma pirmās Kultūras zīmes „Latviskais Mantojums”. Zīmi pasniedza kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, klātesot Pašvaldību Savienības vadītājam Andrim Jaunsleinim, Kultūras ekspertiem, un to pašvaldību vadītājiem, kurās saimnieko jaunie zīmes saņēmēji.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievas sakuplo Drukāt

Kā liepas sakuploja, kā ievas uzziedēja - tā var teikt par Rucavas sievu padarīto tradīciju kopšanā, dzīves gudrību atvēršanā pēdējo nepilnu divu gadu laikā.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas Sievas aicina talkā Drukāt

Sestdien, 27.aprīlī ap plkst.11.00, kad mājās rīta darbi nodarīti, RUCAVAS SIEVAS aicina talkā visus labus cilvēkus, kam spēks kaulos, siltums sirdī un lepnums par savu Rucavu, sakopt ZVANĪTĀJU SĒTU.

Lai būtu prieks, kur pašiem sanākt, viesus aizvest, ciemiņus uzņemt un svētkus svinēt seno tradīciju garā.

 
Svētki nāca svētīties, Liela diena lielīties Drukāt

Lielās dienas rītu viss mežs pills baltas sarmas, nakti akal bi piesalis. Šogad ziema negrib un negrib iet projām, bet, kad iziet laukā, gaiss dzidrs un ož pēc pavasaŗa. Saule jau augstu, un diena pasastiepusi jo gaŗa pa nakti, talab Bajāros sanākušas rucavnieces, sabraukuši tuvāki un tālāki viesi, i lieli, i maģi jauno Saules gada sākumu nosvinēt. Jostām un pūpoliem puškotajā šūpulī, ko saimnieks Otomārs, Lielo dienu un ciemiņus gaidīdams, laikus pataisījis, pirmo isšūpin saiminieci Elgu, lai mājai svētība, saimniecei veselība un auglīgs gads. Dižā Sandra, lai var tālu redzēt, augstāk šūpoties un dziesma jo tālu skan, šūpojas kājā stāvot. Visi, kas grib, lai auglīga vasara, knauši nekož un citas ligas nepiekrīt, cits pakaļ citam tiek isšūpināti, par ko šupinātājs nosapelna pa olai.

Lasīt tālāk...
 
Lielās dienas svētīšana un kūmās iešana Rucavā Drukāt

Lai arī sals spītīgi cenšas noturēties ilgāku laiku, tomēr Saulīte aizvien ceļas augstāk un augstāk un dienā silda ilgāk un siltāk. Tāpēc ir pienācis laiks, kad Saulīti godināt un skriet pretim Pavasarim, kaut arī siltās zeķēs un dūraiņiem rokās.

Svētdien, 24.martā, plkst.11.00 Rucavā Bajāru viesu namā aicinām kopā sanākt un Lielo dienu – Pavasara atnākšanu  svētīt - kārtīgi izšūpoties, dziesmas izdziedāt, olas ripināt. Tad kopā pie galda Goda mielastu baudīt – pie šūpolēm nopelnītās olas apēst, ar olām izkauties, kā arī līdzpaņemtos raušus un speķaraušus nogaršot, maizes riecienā ar biezu garda sviesta kārtu iekosties…

Lasīt tālāk...
 
Rucavas jakas zīmē Drukāt

Ziņas par rucavnieču glabātajiem bagātiem pūriem un kopānākšanu, lai godā celtu vecāsmātes mākas un gudrības, tālu aizgājušas – suitines arī gribot mācīties Rucavas sievu dzīves, ķēķes un rokdarbu gudrības, īpaši islavētās Rucavas jakas, un nepalaist vējā sava tradīcijas, talab sestdienu, 2.martā, atbraukušas viesos.

„Zvanītāju” istuba no pat rīta puses pilla sievu un ratīnu, darbam paliktas tītavas, lanktis un stakles. Vēl priekš brokastu tējas sievas jau šeptē kā bitītes. Lai tiktu pie adīšanas, villas jāpaspē savērpt un sašķetināt. Mirdzai darbs pie ratīna iet vismundrāk, bet ieprovē citas arī - i Elga i Māra i Aija. Kad jau uzdabūn ritmu, tad šķetināt vairs nav liela māka. Gŗūtāk ar vērpšanu, kad jāpieskata, lai pavediens nesanāk kunkul, steidzies, gliemaiš nāk! Ne viena vien acer, kā bērnībā a ratīnu gājis – cita slaukusi to kā govi ar divis pupis, bet cita, kāmēr vecāmāte neredz, pie ratīna klāt un kad jau pavediens ātri vien sagājis grīstē un ierauts spolē, mundri mundri zem deķa va pagultē. Bet, lai vieglāk diegu cauri spolei isvērt, to usprauž uz salmu un izraun cauri. Kad spole pilla, aizsprauž gar spoles malām špickas va šķērlas, lai vairāk var uztīt.

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

Lapa 8 no 10