Gatavošanās 3x3 nometnei Drukāt

Kamēr čaklās rucavnieces aktīvi gatavojas 3x3 nometnes dalībnieku uzņemšanai š.g. 13.-20.jūlijā, sievas plāno darbus tā, lai pietiktu laika gan pašām sagatavoties kā darbnīcu – ieviržu vadītājām, gan apmeklēt viesskolotāju nodarbības, gan uzņemt daudzos nometnes viesus, tos pabarojot un izguldinot. Vienlaikus jāpaspēj nokārtot ikdienas darbus savā saimniecībā, daudzas adītājas katru brīvu brīdi darina rakstainus cimdus, ko dāvāt nometnes dalībniekiem, tādējādi cildinot Rucavas vārdu un nesot to pasaulē. Tā ir katras adītājas Goda lieta uzadīt visskaistākos Rucavas cimdus. Ja kāda jūt sevī iespēju un vēlmi dot savu artavu cimdu pūram, droši piezvaniet Aleksandrai (tel. 29904424) un saņemsiet gan dziju darbam, gan rakstus iedvesmai.

 
Rucavas sievu rīkotie pasākumi aprīlī un maijā Drukāt

Kā jau katru gadu, Rucavas tradīciju namā „ Zvanītāji” tiek rīkotas pavasara talkas apkārtnes sakopšanai, sezonas atklāšanai. Gan jau ar Domes atbalstu iztīrīs „pērnruden atrasto” dīķi, gan ar vīru atbalstu būs jāuzbūvē jaunas mazmājiņas. Ja kādam ir materiāli, piesakieties Rutai un vediet uz „Zvanītājiem”!

Lasīt tālāk...
 
Meteņi Grīziņkalnā Drukāt

Metens nāca pār kalniņu, ko metenis atnesīs?

Cūkas ausi kulītē, miežu miltu plācenīti.

Meteņos pienākas tālu braukt – rucavnieki no pat agra rīta izsataisijuši, pasituši padusē cūkas cimbuku un miežu putru, laiž uz Rīgu un piestā pie Grīziņkalna. Kāmēr vēl vakaris pustumšs un rītis no gultas izkāpjot saules gaismu neredz, beidzamais laiks iet ķekatās. Talab no autobusa bīrst laukā nāve, miltu siets, ķoči un visādi citādi citi ķēmi otrādi apverstiem kažokiem, un skanēdami, dziedādami, grabēbami apluksnā kalnam riņķī un uzkāp pašā kalna spicē, kur satiek citus tādus pat no visiem Latvijas stūŗiem.

Lasīt tālāk...
 
Gādājam tautastērpus rucavniecēm Drukāt

Jau gadus divus Rucavas sievas ir daudz darījušas, lai ziņu par tautastērpa vajadzību, darināšanu un cienīgu nešanu darītu zināmu pēc iespējas plašākam interesentu lokam, rīkojušas darbnīcas tērpa atsevišķu daļu izgatavošanu pašu rokām un rezultātā ir kopīgi tapis gan viens Rucavas paraugtērps – krūmots krekls, tresoti lindraki un bruste, ko godos var ģērbt katra rucavniece vidēja auguma formās, gan uzšūti jauni tērpi savam pūram. Citas sievas ir pastellējušas meistariem kādu tērpa daļu, ko var atļauties maciņš vai ir pieejami materiāli; ir jau uzadītas un vēl uz adāmadatām tapšanas stadijā vairākas Rucavas jakas, uzaustas un izšūtas villaines, pašu rokām izgatavoti kniepķeni, nemaz nerunājot par caurlieliņu zeķu adīšanu un tām sievām, kuras garajos ziemas vakaros savā nodabā darina tērpus tikai sev un savam priekam….

Lasīt tālāk...
 
Jauns gads, jaunas domas Drukāt

Ar Rucavas sievu aktīvu darbošanos Latvijā aizvien vairāk izdzird Rucavas vārdu, uzzina un ierauga, ka Kurzemē bez suitiem vēl ir arī rucavnieki, ko nezināšanas pēc daudzi joprojām dēvē par „rucaviešiem”. Īstenam rucavniekam kā ripzāģis griežas ausīs, ja tevi nosauc par rucavieti. Parasti lietas var „noregulēt”, ja - uzjautā vai esi dzirdējis sakām „daugavpilnieks” vai „ ventspilietis”, „kuldīdzietis” vai „valmiernieks”? Laikam jau ne, kaut gan šodienas valodā atklājas visādi jauninājumi.

Lasīt tālāk...
 
Griežoties saulei pretim Drukāt

Kad ziemassvētki  jau pavisam tuvu, jādomā ko svētkos uz galdu likt un ko ziemu ēdīs. 14.decembri, sestdienu priekš ziemassvētku, rīta pusē, Pričina cūka nogāzta, asiņi nolaisti.  Kad iekšas vīri isjēmuši un tas lop sadalīts, nu sievām ir ko muities, āž visi Zvanītāji. Saiminieču netūkst – istubā viesē būtiņgnieces, un liepājnieces Velta ar Silviju šeptē līdz a visām un dalās sava pieredzē, kā zupas vārīt un gaļas šmorēt. Lai ari Velta ir Amatniecības kameras pavārmākslas meistare, rau, zarnas tīrīt nemākot. Kāda sieva stāsta, ka zarnas tīrot nemaģ neisverš – tad juk nevar grābus notīrīt! Desu būs daug - skūrstienā zarnas pucē vesela brigāde sievu; citai nazis pa ass, citai zarnas pa švakas, ka plīst, bet galvenajai priekštīrītājai Mirdzai nekāda bēda – iet taka kombainis! Bet ciemini – būtiņģnieki zin teikt, ka cūkii, nokaunot vaig iebāzt pagali mutē, lai zarnas nesalīp, tad jo viegli tīrīt.

Lasīt tālāk...
 
Lai put spalvas un brunči pa gaisu! Drukāt

Citis gadis ierasts, ka Mārtiņš atjāj ar salu uz baltu zirgu un līdz ar Mārtiņiem sāk skaitīt ziemas laiku. Sestdienas rītu laukā silta migla, Zvanītāju skūrstiens jau kūp. Ķēkē vārās ūdiņi, un ābolu tēja, gandrīz gatava, palikta uz plītes kanti, lai iesavelkas.

Cita pakaļ citai sanāk sievas un nav ilgu, ka gaiļa vecene ari klāt. Gaili padusē pasitusi un ciri otrā rokā, šmukā Mallēna meklē kluci, kur to galvu cirtīs. Kāmēr šī grozās, sievas apiet Mārtiņa gailim riņķi apkārt. Kriukš pa krami, un gaiļa dziesmēna nodziedāta. Tik jāpaliek, lai asiņi notek, tad var plucināt. Gailis makten brangs – ko domā, 22 sievas bijušas! Bet tagad noplucināts gul bļodā, un Sarmīte ar Rutu ķibjas klāt pie plūkšanas. Cik tur tā darba, tulīt uz gāzi nosvilin. Kad jau kādreiz gāzes nebi, nocēla plītei riņķus un svilināja uz uguni tāpat. Zose un pīle esot jāplūc sausas, bez plucināšanas, zose, ja citādi nevar, esot ar slapju lupatu aptīta un ar gludekli sildīta, lai spalvas var izplūkt. Gailis jau nav zose, kas ar ziepēm nomazgājama, var šķērst tulīt augšā. Te katrai saiminiecei sava metode – kuŗa griež gar cisku, un guzu a visis grantis raun laukā pa kaklu, kuŗa sataisa maģu rocēnu un iekšas izvelk gailim pa subini.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievas aicina „Zvanītājos” gatavoties svētku galda klāšanai un ķekatām Drukāt

Ziemassvētkus gaidot Rucavas sievas aicina  „Zvanītājos” gatavoties svētku galda klāšanai un ķekatām

Sestdien un svētdien, 14. un 15.decembrī no plkst.9.00 un pat agrāk līdz vēlai pēcpusdienai

Cūkas sadalīšana, svaigas gaļas apstrāde, desu, rulešu un citu gaļas ēdienu gatavošana. Pavārmākslas pieredzē Rucavas sievas dalīsies ar Skrundas arodskolas skolotāju un godu saimnieci Guntu Stepanovu.

Lasīt tālāk...
 
Dzintara pavedieni Drukāt

Rudiņa laiks, bet laukā šogad gatavai silts. Lapas tā ari īsti nenosīrpušas vēš noplēsis un koki pliki staipa zaru pirkstus. Tik priedes vēl lepni švitin sava zaļos zaru spārnus. Bet priežu sveķus, kas gadu tūkstošus jūŗas dubenā gulējuši un smiltēs rīvājušies, rudiņa vētras izsviež krastā dzintara gabalos. Sestdienu, ieietot skolā ož pēc sveķu – zēnu darbmācības klasē sievas šmirģelē dzintaru. Gunta Vecpils no Kalnišķu atbraukusi ierādīt, kā kniepķenu pataisīt, ko krekla krāgu saspraust. Nekā jau tur nav – vaig tik 11 dzintara gabalēnu. Bet kuŗa grib jo gaŗus vērbeļus un sasarinkusi daudz dzintara, var sakabināt vairāk. Aba divas dienas paiet, kāmēr sievēnas galvas nepacēlušas līdz a nagis notrinušus sava dzintara krājumus un nu visām ir i kreļļu, i kniepķenu i citādu brošu.

Lasīt tālāk...
 
Aicinājums atbalstīt Rucavas sētas veidošanu Drukāt

Šī gada vasara pierādīja, ka var izdarīt daudz, ja vien ir uzņēmība un vēlēšanās kaut ko izdarīt. Līdz ar kultūras zīmes „ Latviskais mantojums” saņemšanu šajā pavasarī, Zvanītāju māja ieguva jaunu elpu un spēku. Visas vasaras garumā Rucavas novadu iepazina vairāk kā tūkstotis ļaužu, kas tagad to atceras un piemin ar labu vārdu kā skaistu un viesmīlīgu vietu, kur baudīt „vēderpriekus” ar tieši Rucavas novadā raksturīgiem ēdieniem, iepazīt tradīcijas, pašiem padziedāt un pie Pūķa Jāņa pat izlekt polku. Rucavas sievas ar savu vārdu un darbu interesi ir radījušas un dzīvību Rucavas centrā uzturējušas, un līdzējušas arī citiem uzņēmīgiem rucavniekiem „noķert” tūristus un pārdot tiem savus lauku labumus, parādīt sev zināmas interesantas vietas, uzklāt gultas vietu un galu galā nopelnīt papildus latiņu savā maciņā.

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

Lapa 6 no 10