Meteņu brauciens Drukāt

METEŅI senajā latvieša gada ritumā ir pirmie no astoņiem svētkiem, kas tiek svētīti 6. vai 7. februārī. Meteņdiena ievada laika metus (meti – laika grieži jeb pagrieziena vieta). Meteņos beidzas ziema, un nākamajā dienā – Pelnu dienā- sākas pavasaris. Meteņos tiek mesti meti, tiek plānots nākamais saimnieciskais gads, un nostiprinātas ciešas saiknes ar savu dzimtu un tautu. Tas viss iegulst Meteņdienas jēgpilnajās izdarībās: Meteņos brauc ciemos pie brāļiem un māsām. Jo tālāk brauc, jo raženāks būs gads. Laižas no kalna ar ragavām, lai lini gari augtu un laukiem būtu auglība.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievas Rīgā Drukāt

Pēdējā janvāra piektdienas rītā Rucavas sievas brauca uz Rīgu, lai Nacionālā vēstures muzeja fondos apskatītu, izpētītu tautas tērpa baltās villaines un, protams, nofotografētu.

Rīta brauciens bija brīnišķīgs - Liepājā pievienojās audējas, izcilas rokdarbnieces, bet Grobiņā - mūsu Aina.

Lasīt tālāk...
 
Rucavas sievu ziemas plāni Drukāt

Kā viesi pa durvīm izvadīti, tā sievas ķērās pie nopietnām lietām, lai pārdomātu izdarīto un nospraustu jaunus plānus ziemas laikam.

Vasara aizskrējusi auļos - gan viesus uzņemot, gan ciemos braucot un Rucavas vārdu spodrinot. Līdz ar domi un citiem pasākumu organizētājiem, uz Rucavas sievu pleciem ir iznesti vērienīgi un nozīmīgi pasākumi - vasaras Saulgrieži, 3x3 nometne, Rucavas dziedāšanas svētki Annu dienā, Baltu vienotības dienas, ko Rucavā nevarēja nepamanīt. Šī vasara pierādīja, ka rucavnieki kopā spēj gāzt kalnus un vilkt lielus vezumus.

Lasīt tālāk...
 
Rucava skan! Drukāt

11.oktobra sestdienas pusdienlaikā Zvanītāju mājā Brīvdienu ceļojumā iegriezās Latvijas Radio ļaudis - Nellija  Ločmele, Daina Jāņkalne un Elvis Jansons. Sievas ķēķī strādāja jau no paša rīta, lai sagatavotos izrādīt tradicionālos ēdienus, ar ko iebraucējus sacienāt un lai visai Latvijai izstāstītu, kā taisa balto sviestu, kartupeļu kukulīšus ar speķa mērci un gardo riezi. Šie ēdieni jau ir kļuvuši par Rucavas vizītkarti kopā ar tradicionālo desertu – rupjmaizes kārtojumu, rupjmaizes pudiņu un ābolu tēju. Gardi šmakstinādami, jautādami par visu ko redz un dzird, radio žurnālisti iztaujāja čaklās Rucavas sievas un tiešā ēterā skanēja stāsti par rucavniekiem, ēdieniem, tērpiem, tradīcijām un sievu apdziedāšanās dziesmas. Lai dzird visa Latvija!

Lasīt tālāk...
 
Tautastērps kā personas kods Drukāt

Šogad brangs gads Rucavā, viena nometne pakaļ citij, un mundrās sievas, nosaskrējušas be ņemoties visu vasaru. Talab viena daļa nepieskatītu vīra gabalu klīst pa centru, bet vērtiem vīriem nav vaļas bizinēt riņķī, jāpieskata visa saimniecība. 3x3 nometnes laikā vecājā pastā priekš pūra vēdināšanas bi tik daudz mantas, kā kazi va kādā muzejā atsaron, un nometnieki, klausoties stāstos pa rucavnieku pūru, dabuja apčamdīt tādas mantas, ko redzējuši nebi. Bet rucavniecēm pašām neatlika vaļas ieskriet, paskatīt un pasrunāties. Tālabad augusta beigās sanācēm pašas, paaicinājām vel Liepājas rokdarbnieces un citas pūru glabātājas no Bārtas un Liepājas, un katrai jau bi i ko teikt, ne tik klausīties.

Lasīt tālāk...
 
Annu dziesmu kamolītis Drukāt

Pa Annām Papā, Vītolniekos, nu jau ne pirmo gadu svin Saiminieču svētkus. Šovasaru svētki jo kupli – 27.jūlijā, līdz ar ierastiem Annu dienas rituāliem tiek svinēta Emiļa Melgaiļa jubilejas atsvēte – Kurzemnieku dziesmu svētki.

Pulka dziesmu pa Kurzemi staigādams, pierakstījis Melgailis, vel tikpat te palicis nepierakstītu, mātēnu galvās sataupītu, ko Rucavā dzied vel šodien. Rucavniekus aplancīt un Melgaiļa sarinktās dziesmas isdziedāt atbraukuši kaimiņi no Nīcas, Bārtas, Rudbāržu, no Palangas un Sventājas. Visas vienā reizā nevar izdziedāt, bet rucavnieču un cieminu dziedātas, dziesmas skanēja, taka gaiss trīc un pāri pa jūŗu var dzirdēt – lai zviedri brīnās, ka Papā pamale bruzd!

Lasīt tālāk...
 
No 3x3 nometnes pūra Drukāt

Pašā vasaras vidū pūra lādei parauts vāks vaļā – skan, āž visa Rucava vesalas nedēļas gaŗumā! Nu jau otru reizu Rucavā iet vaļā 3x3 ģimeņu nometne.  Sabraukuši nometnieki un sanākuši rucavnieki - sevi parādīt un uz citiem pasaskatīt, smelties un dalīties, strādāt un priecāties.

Lasīt tālāk...
 
Apakš Jāņa cepurītes Drukāt

Knapi vasara sākusies, vel gaiss nav īsti iesilis, skaties - Jāņi jau klāt! Saule pašā gada augstumā uzkāpusi; nu nepalaist to brīdi garām un noķert gaŗo gaismas brīdi visai ziemai. Visa Latvija bēdā, ka nav šmuka laika, apsaņaucis un līst taka pa Jāņiem. Bet kāda bēda Rucavā – saulīte pa zemes virsu ripo. Pašā zāļu vakarā, Vītolnieku sētā tik vien kā trīs piles saulei norietot un trīs uzlecot nolīst – viena rudzu, otra miežu, trešā tīra sudrabiņa.

Lasīt tālāk...
 
Notikumi un sajūtas Rucavas sētā Līvas ciemā Drukāt

Divu dienu garumā – 24. un 25.maijā Liepājas Tirdzniecības kanālmalā grozījās daudz ļaužu - gan tirgotāju, gan pircēju, gan muzikantu un dziedātāju, gan dančmeistaru, gan vienkārši ziņkārīgo un dzīves baudītāju; netrūka fotogrāfu, filmētāju un žurnālistu, un tāpēc šis notikums tika diezgan plaši atspoguļots dažādos sociālajos tīklos un preses izdevumos. Arī es tur biju visas pirmās dienas garumā, padziedāju padancoju un pavēroju, kas un kā notiek Mūsmājās – Rucavas sētā un kas tepat kaimiņos, tāpēc rodu par vajadzīgu ko ierakstīt arī šīs avīzes lappusē savējiem – rucavniekiem.

Lasīt tālāk...
 
Piena upes Rucavas krastos Drukāt

No rīta akal zāle stīva, salna bijusi. Bet rādās, viss nav nosalis, gan jau nebūs bada gads. Šorīt rucavnieces laiž uz Dunikas pusi, tiekamies Timbrās. Laiks dzīt lopus ganos, un, lai vasaru daug piena, vaigot rumulēties. Mumis priekš rumulēšanās stipri pa auksts, bet goves sen kā iet laukā, tikko zālēna padīgusi, un šīm nesalst. Kā saiminiece Aija teic, no rīta pārnākušas stallī lustīgas visas 28. Aijas lepnums zilās goves, vakarrīt Tince atsanesusi, būs zilā buļļa atspēruma. Stārks koka galotnē sētienā klabin, va tik drīz nesīs kādu bērneli ar. Teļus jau tāds putns nevar atnest, tie paši atskrien. Kārtīgā saimniecībā paaug visi – i bērni, i teļi.

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

Lapa 5 no 10