Annas Rucavā Drukāt

Šī gada Annas tika pilnībā „iznestas uz Rucavas sievu pleciem”. Tika gan dziedāts, gan dancots, gan Annas godinātas. Rucavas sievas rādīja saimnieču māku visās trijās Ķoņu ciema sētās – „Vītolniekos” saimniekoja Aleksandra, vārot savu gardo zivju zupu, „Klibo” pavardā ar Vītola Lilijas, Ķestera Rutas un Liparta Daces gādību tapa „bimbalu tīre” jeb „ šutīne”, savukārt „Mikjāņos” varēja nobaudīt Trumpika Rasmas vārītos melleņu ķiļķinus. Tāpat visi cienājās ar Ārenta Mirdzas kulto balto sviestu, Aigara Sandras rupjmaizi un Dūrēja Olgas saldskābmaizi, galdus klāja un sētu iekārtot līdzēja Vilma Pričina, Skaidrīte Zeme un Sanita Trumpika. Ruta Grauduža interesentus mieloja ar savu produkciju - kazas piena sieriem. Kaut arī neliels, bet bija arī amatnieku darinājumu tirdziņš – visus priecēja rucavnieces Zanes Eltermanes un viņas kolēģes māla darinājumi. Savukārt Vecpils Gunta rādīja, kā top dzintara rotas, kuras varēja arī iegādāties.Par jaukajiem Annu pušķiem jāpateicas Vijai Vārnai.

 

Liela vieta Annās bija paredzēta gan krātuvēs, gan rucavnieku mājās glabāto tērpu izrādīšana un pašu glabātāju godināšanai. „Vītolniekos” varēja skatīt Guntas Timbras rūpīgi koptos un pārskatāmi izliktos novadpētniecības fondu tērpus, arī Rucavas tautas tērpu rakstos un fotogrāfijās. Turpat blakus pie klētiņas „Zvanītāju” tērpu kolekcija. Reta, bet laba iespēja bija skatīt no Jūrmalciema atvesto Artas Vecbaštikas tērpu vākumu un no Rasmas Feldmanes mantoto lielo fotogrāfiju albumu, kurā redzamas rucavnieces savos godu tērpos. Blakus Artai sventājnieks Miķelis Balčus izlicis apskatei pāris rakstītus kreklus un brusti, kā arī fotogrāfijas ar sventājniecēm godu tērpos.

Savukārt pēcpusdienā visi riedās uz „Klibo”sētu, kur notika to tērpu skate, kas glabājas rucavnieku mājās. Kaut arī atsaucība konkursam bija niecīga un arī ne visas rucavnieces, kam patiešām mājās glabājas godu tērpi bija papūlējušās un paņēmušas līdzi savus tērpus, tomēr skate notika. Tērpi vai to daļas tika izrādītas, mantotāji tika uzklausīti Vērtētāja, Rucavas tērpa eksperte Aija Jansone ar Irēnas Šustas palīdzību ne tikai visu sīki pierakstīja un uzskaitīja, bet arī komentēja redzēto. Īpašās balvas – atzinības rakstu un burtnīciņu ”Rucavas sievas darina tautas tērpu” par labāk saglabāto un pilnīgāko tērpu saņēma Lilija Vītola un Liepu ģimene, kas skatei bija īpaši gatavojušies. Mārīte Liepa krocini bija mantojusi no savas vīra mātes, to rūpīgi glabājusi skapī un vēdinājusi, tērpu atjaunojusi un sakopusi paziņa Zaiga Davidaite, bet nodemonstrēt tērpu palūguši viņas meitu Zaigu Davidaiti. Sanita Trumpika, kas brusti un kreklu bija mantojusi no savas omītes Margrietas Ašmanes bija pati „piešuvusi” tērpam klāt lindruku, par ko izpelnījās apkārtējo atzinību. Mārīte Ģirne dižojās ar mantotām saktām. Gunta Timbra izrādīja Annas Timbras mantoto un sakopto kroceni. Savukārt Ruta Ķestere izrādās ir vienīgā Rucavā sastopamā mantotā tresotā lindruka īpašniece, bet „Klibo” jaunā saimniece Ramona mantojusi kreklus izšūtus smalkā krūmu rakstā un villaini. Visi tērpu glabātāji tika godināti un ieguva savā īpašumā Līgas Ates darinātos lina priekšautus ar uzrakstu „Rucavas mantojuma glabātājs”, kurus katram apsēja Aija Jansone ar apsolījumu, ka rucavnieku mājās un krātuvēs glabātie tērpi ir to vērts, lai tos tā skaisti aprakstītu, sabildētu un saliktu grāmatā, ar vienu noteikumu – būs jāiegulda liels darbs un pašiem rucavniekiem būs jānāk talkā!