Atvadu vārdi Austrai Pumpurei Drukāt

Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju.
Dziedot mana dvēselīte
Pie Dieviņa aiztecēja.

Nav labāku vārdu par tautasdziesmas vārdiem, kā izteikt tautas dziesminieces Austras Pumpures mūža gājumu un ieiešanu Mūžībā.

Austra dzimusi Dunikas pusē, augusi Kalnišķos. Gadu gaitā mainījušās vietu robežas un nosaukumi, bet tas jau neliedz Austrai sevi saukt par rucavnieci, un justies kā rucavniecei, ar gadiem jo vairāk. Austra ir ieaugusi Rucavas kultūrā. Ne tikai tas vien, ka koncertos tiek dziedātas Rucavas tautasdziesmas, kaut vai  „Maģa, maģa ābelēna”, kurai Austra zina vismaz trīs melodijas, un visas trīs no Rucavas!, vai „Pār purviem, pār mežiem Saulīte lēca/  Silmalā meitiņa liniņus plūca..”, vai „Dievēn, zini, kālabade / Es nevaŗu līksma būt”. Austra bieži sarunās min bērnībā piedzīvotās kāzas Rucavā: Tās bija kā vesela izrāde ar dziedāšanu treju dienu garumā!  Īpaši mīļa Austrai  ir Rucavas bēru melodija ar vārdiem „Lien, pelīte pa zemīti / apraug manu mūža māju …”, kuras izskaņā Austra vienmēr dziedāja: Es gulēšu smilktainē, kamēr mana dvēselīte ies pie Dieva dziedādama…., un kuru dziedāja ar viņai vien piemītošo gaišumu un iekšējo enerģiju. Tā pa īstam Austras rucavnieces garu, raksturu un valodu iepazinām „Atštauku” veidotajā Rucavas programmā, kad mākslinieces viesojās Rucavā konferences laikā.

Austras gars ir dzīvs. Tas dzīvo Austrasbērnos un visos, kuri kopā ar Austru dziedājuši mūsu visu kopīgās tautasdziesmas, Imanta Kalniņa, un nu jau arī daudzu Austrasbērnu dziesmas.

Mēs patiesi lepojamies, ka Austra ir mūsējā, ka mums ir bijusi tā laime dziedāt ar viņu kopā gan Annas dienās Rucavas mazajos dziesmu svētkos, gan citos saietos. Īpaši prātā palikusi reize 3x3 saietā, kad pēc koncerta skolas priekšā kopīgā dziedāšana turpinājās „Zvanītājos”, kur saimes istabā nebija vietas, „kur adatai nokrist”, un logi tika atvērti, lai ārā palikušie arī varētu dziedāt līdzi. Austras gars izpaudās visā savā krāšņumā, šķita, ka Austra to melodiju no mums visiem izvilina kā ar burvju nūjiņu, un visus pareizos vārdus ieliek mutē. Mēs dziedājām visi un visu, pat to, ko līdz tam brīdim varbūt nebijām dziedājuši, ko nepratām. Dziedājām dievīgi! Tikpat dievīgi pēc Austras guldīšanas Zemes mātes klēpī daudzu stundu garumā „Namīnā” dziedāja visi tie dažādu gadagājumu Austrasbērni, ko bija sasaukusi kopā Austra savos pēdējos mūža godos.

Austrai mēs esam pateicīgi par Austrasbērniem Rucavā. Kas to var pateikt, kad un kā tas viss sākās. Austra bija sajūsmā par mūsu „Zvanītāju” vasaras skoliņām, viņa tik ļoti gribēja, lai tie bērni, kas pie viņas Liepājā mācās ģitārspēli, varētu arī vasarā tādā draudzīgā pulciņā izkopt savu ģitāras spēles prasmi, iemācīties jaunas dziesmas, pie reizes arī kādu amata prasmi. Un ar laiku, stājoties pie vadības grožiem diviem  Austrasbērniem – Dzintaram Šustam un Antrai Prokofjevai,  tas tiešām arī notika. 2010.gada „Zvanītāju” vasaras skoliņā ir Austras Pumpures meistarklase, bet 2011.gadā uz skoliņu sabrauc un ģitārspēli vairākās klasēs un dziedāšanu mācās 70 jaunieši, noslēguma koncertā piedaloties arī pašai Austrai, skan vareni!