Jāņi kā Rucavas vizītkarte Drukāt

Tā pamatoti var teikt par Jāņu svētīšanu tieši saulgriežos Papes „Vītolniekos”. Kopš pirmajiem Jāņiem še jūrmalī pagājuši teju 10 gadi. Bet iecere par Jāņu, bet jo īpaši Saules izdziedāšanu, Saulei laižoties jūrā pirms pašas īsākās Jāņu nakts – vēl senāka. Tas bija 2006.gadā, kad „Ģibiešos” Jāņus  vairs nesvētījām, domājām – tāpat klusi palīgosim „Zvanītājos”, bet uz līgošanu pieteicās dabas pētnieki, putnu vērotāji no Zviedrijas – viņi tikai gribot vēl līdz jūrai aizbraukt, tad pievienošoties mums. Teicām, ka varētu ar viņiem kopā arī pie jūras pabūt saulrietā. Tas bija neaizmirstami un brīnumaini – Saule un jūra spēlēja burvīgas ainas, mēs tās izdziedājām, zviedri filmēja, tekstus viņiem tulkoja.  Pēc tam „Zvanītāju” pagalmā kurinājām ugunskuru, līgojām un dziedājām spēka dziesmas, cienājāmies ar sieru un raušiem.

Un tā kopš 2007.gada Jāņi Papes „Vītolniekos”.

Pirmajos gados tikai nedaudzi entuziasti – 15 -30, tad ap 100, pēdējos trīs gadus šie Jāņi pulcē ap 200 – 300 līgotāju ne tikai no visas Latvijas (Nīcas, Pērkones, Grobiņas, Talsiem, Tukuma, Kuldīgas, Rīgas, Jūrmalas, Gulbenes u.c.), bet arī no ārvalstīm. Šogad Jāņos piedalījās viesi no Norvēģijas, Holandes, kādas Bavārijā ieprecētas latvietes ģimene, viens amerikānis, un 10 mediju pārstāvji no Japānas Zanes Gailes (Liepājas TIC) vadībā. Pirmajos gados Jāņu saullēktu nesagaidījuši, pēdējos gados ar labu ļaužu pulciņu pie ugunskura līdz pašam rītam.

Jāņu kārtība ir nemainīga - no pieciem pēcpusdienā Jāņu ieskandināšana „Vītolnieku” priekšpagalmā ar nesteidzīgu Jāņu vaiņagu pīšanu Aijas Cinkmanes vadībā, skaistāko Jāņu dziesmu izdziedāšanu Ineses Sērdienes  un citu Austras bērnu vadībā (viņi ir arī tie, kas uztur dziesmu garu visas nakts garumā, pirmajos gados to līdzēja darīt „Zvanītāju” vasaras skoliņas jaunieši – Dzintars Šusts un Antra Prokofjeva). Pēdējos gados pirmie, nesteidzīgie Jāņa bērni tiek cienāti ar skābeņu zupu, par ko „Zvanītāju” saimnieces Vija Vārna un Ruta Ķestere (šogad arī Sanita Trumpika) tiek cildināt cildinātas – nekur tik garda zupa neesot ēsta! Tad balsu iemēģināšana Jāņa bērnu korim Sandras vadībā, iešana Jāņa sētā, cienāšanās ar sieru,  alu un citiem pašmāju un ciemiņu savestiem labumiem. Neiztrūkstoši – rotaļas , pirmajos gados Sandras vadībā, bet nu jau trešo gadu meistarīgās Solveigas Pētersones (Otaņķu e.a un Liepājas skolēnu  f.k. „Ķocis” vadītāja) un viņas ģimenes, un Laines Zeiles  (Nīcas e.a. vadītāja) vadībā. Jāņu rotaļās aizrautīgi iet kā lieli, tā mazi. „Vītolnieku” Jāņi tieši ar to ir īpaši, ka uz tiem brauc ģimenes ar maziem bērniem, kas grib audzināt bērnus latvisko tradīciju garā. Esmu lepna, ka Jāņa sētā nu jau piekto gadu saimnieko rucavnieki – Rucavas sievas savos goda tērpos, un jau vairākus gadus Jāņa tēva lomā Guntis Rolis, kam šie Jāņi nozīmē ļoti daudz, un kas redz tos kā Rucavas atpazīstamības zīmi un lielisku piedāvājumu tūristiem.  Un Jāņa mātes lomā Irēna Šusta, kas ar lielu atbildību gatavojās šim notikumam, saliedējot Rucavas sievas kopīgā dziedāšanā un saņemot Jāņa bērnus. Irēna pati ir gandarīta par to, ka šogad bijusi visu atbraukušo ciemiņu pirmā sagaidītāja un pavadītāja Jāņa sētā – zina katra vēlmes un vajadzības, zina – no kurienes mūsu ciemiņi atbraukuši. Tad gājiens uz jūru – Saules un jūras izdziedāšana, Saules pavadīšana jūrā, mazā ugunskura iedegšana, skaistāko līgotņu izdziedāšana puskrēslā ugunskura gaismā, tad lāpu aizdegšana un lāpu gājiens līdz „Vītolnieku” pavarda vietai. Dziedāšanai pie jūras vajag labu balsu, lai skanētu, un lai visi Jāņabērni varētu dziedāt līdzi, un varētu izjust savu varēšanu un dziesmas spēku, tādēļ talkā nākušas dziedāt vienu gadu Nīcas sievas, citu gadu – Otaņķu sievas, bet nu jau otro gadu tieši uz Saulītes pavadīšanu jūrā piesakās Krotes folkloras kopa, arī Rucavas sievas labu laiku pirms Jāņiem nāk uz kopīgu dziesmu mācīšanos un trenē savas balsis. Ugunskura iedegšana, vienošanās kopīgās spēka dziesmās, Jāņu nakts mielasts – tās visas ir ierastas un atstrādātas lietas, bet šogad izskan jo īpaši, lielā vienotībā un spēka apziņā. Kā nevienu gadu, arī dancotājgribētāju paliels pulciņš, kas gaidīt gaidīja Rucavas danču kapelas lustīgo muzicēšanu.

Paldies visiem, kas līdzēja Jāņu tapšanā – Rucavas novada domei un Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam par finansiālo atbalstu, „Vītolnieku”’ saimniekam – Zigmāram Miemim par vietas sakopšanu, izpilddirektoram Guntim Ratniekam un Riežnieka brigādei par atsaucību, operativitāti un ieguldīto darbu vietas sakārtošanā – tualešu sarūpēšana, meiju sagādāšana, galdu un solu atvešana un aizvešana, telts uzsliešana, u.tml.), Dacei Ošeniecei  - par atsaucību (tik lielam ļaužu skaitam joprojām nevaram iztikt bez Dunikas tautas nama galdiem un soliem), Jānim Vītolam – par apskaņošanu un lāpu sagatavošanu. Bet vislielākais paldies Rucavas sievām – Aleksandrai, Skaidrītei, Aijai, Dacei, Rutai, Sanitai, Irēnai, Rasmai, Elgai, Lilijai, arī viņu bērniem – Ritvaram un Agnetai. Šajos Jāņos viņu nebija daudz, bet „diženi turējās” – gan dūšīgi dziedot, gan klājot  bagātīgos Jāņu galdus, gan nokopjot tos pēc Jāņiem. Paldies z.s. „Timbras” saimniecēm Aijai, Maijai un saimniekam Jānim par Jāņu sieriem un medalu, Aigariem – par maizi un kvasu, Mirdzai – par balto sviestu, Intai Pērkonai par sieriem, Agritai – par apaļajām trejkārtu kliņģerēm, kas kuplināja Jāņu galdus un liecināja par rucavnieku viesmīlību un turību. Paldies Inesei Sērdienei un Austrasbērniem, Solveigas Pētersones ģimenei, Lainei Zeilei, Guntim Rolim un mūsu pašu danču kapelai „Paurupīte”. Paldies tirgotājiem Gunitai, Olgai un Arnoldam, kas atsaucās un kuplināja šo Jāņu pasākumu ar saviem ražojumiem. Paldies Dainim Ģelzim, kurš tik bagātīgi un operatīvi atspoguļoja Jāņu norisi un iemūžināja Jāņu sajūtas fotomirkļos, un ļāva Jāņus vēlreiz izdzīvot, skatot mājas lapu www.rekurzeme.lv. Līdz citiem Jāņiem!