Ceļojums pa Sventājas zemi kopā ar stāstnieku Miķeli Balču Drukāt

Meistardienu centrālais notikums – brauciens uz Sventāju, lai kopā ar stāstnieku Miķeli Balču izstaigātu Sventājas zemi, ieklausītos stāstītajā par šīs zemes ļaudīm.

2.aprīļa rītā Rucavas pieturā pulcējās gan rucavnieki, gan interesenti no Nīcas un pat Rīgas, kā arī sventājnieces - Ārija ar savām māsīcām no Liepājas.

Pirmā pietura – Sventājas baznīca. Miķelis izstāsta baznīcas vēsturi, rāda Sventājas jūrskolas piemiņas zīmi - zilu kuģi ar baltām burām, stāsta arī par kādu citticībnieku, kurš mājā izveidojis altāri (tā fragments glabājas baznīcā). Izstaigājam baznīcu, uzkāpjam tornī. Uz tilta Miķeļa stāsts par Sventājas iekļaušanu Lietuvā. Interesanta sakritība – todien aprit tieši 95 gadi kopš šī notikuma. Lietuvieši svin, latviešiem tā ir sāpe. Braucam uz Sventājas kapsētu. Arī tai sava vēsture.  Ir senā – sventājnieku daļa, ir vācu kapi, lielu daļu kapu aizņem savulaik ar lēmumu no Palangas vestie mirušie (Palangā nav bijusi atvēlēta vieta kapsētai). Sventājnieki kopj savas kapa vietas. Jūtamies kā starp savējiem – uz plāksnēm pazīstami vārdi un uzvārdi: Balčus, Skudiķis, Sproģis, rau, atdusas teicēja Ukseļa Mariņķe. Un te arī Dieviņu ģimene!

Izstaigājam sventājnieku sētas, tiekamies ar Sventājas ļaudīm. Pie mums iznāk parunāties Freimaņa Milda, Piparu Miķēlis, Dejus Konstants. Pēc pusdienām Sventājas ielokā izstaigājam jūras malu, vietu, kur Sventāja ietek jūrā un kur kādreiz bijusi osta. Tad arī laiks teikt Miķelim paldies un doties uz māju pusi.