Atvadu vārdi Austrai Pumpurei Drukāt

Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju.
Dziedot mana dvēselīte
Pie Dieviņa aiztecēja.

Nav labāku vārdu par tautasdziesmas vārdiem, kā izteikt tautas dziesminieces Austras Pumpures mūža gājumu un ieiešanu Mūžībā.

Lasīt tālāk...
 
Skan kokles, "šujas" tērpi Drukāt

Jaunais gads Rucavas sievām un „Ķocīša” koklētājiem iesācies spraigi.

3 dienu garumā (13.-15.janvāris) skolā skanēja kokles skaņas – tur D. Liepas vadībā kokles spēlē vingrinājās gan pieredzējušāki koklētāji – Ritvars, Zane, u.c.,  kuri ar kokli „draugos” nu jau trešo gadu, gan iesācēji. Šobrīd kokles spēli apgūst 17 Rucavas skolas skolēni, spēlē arī bijušie skolas audzēkņi – Alīda un Vendija, un pati direktore, „Ķocīša” vadītāja - Liena Trumpika.

Lasīt tālāk...
 
Nidā Drukāt

Sanākat, lidojiet šurpu
Ligzdā, putniņi, atpakaļ!
Nav jau vairs ilgi laika:
Klau, kokā jau dzenis kaļ!

Tā dzejnieks Ādolfs Gaujietis, un šīs rindas tik piederīgas ir šoreiz par nidiniekiem, kuri 14.augustā salidoja no malu maliņām uz savām dzimtām kāpām bangainās jūras krastā. Ar Dieva svētību, ko kapusvētkos visiem novēlēja mācītājs, ļaudis sanāca nelielajā estrādē, kā ligzdā, kur cieši kopā vietas pietika visiem, lai paslēptos no nelielās lietus šalts. Citi pie galdiem sasēduši, citi turpat priekšplānā – kā putni čaloja visos stūros, mirdzošām acīm un gaišām sejām, par atkalredzēšanos pēc daudziem gadiem.

Lasīt tālāk...
 
Jāņi kā Rucavas vizītkarte Drukāt

Tā pamatoti var teikt par Jāņu svētīšanu tieši saulgriežos Papes „Vītolniekos”. Kopš pirmajiem Jāņiem še jūrmalī pagājuši teju 10 gadi. Bet iecere par Jāņu, bet jo īpaši Saules izdziedāšanu, Saulei laižoties jūrā pirms pašas īsākās Jāņu nakts – vēl senāka. Tas bija 2006.gadā, kad „Ģibiešos” Jāņus  vairs nesvētījām, domājām – tāpat klusi palīgosim „Zvanītājos”, bet uz līgošanu pieteicās dabas pētnieki, putnu vērotāji no Zviedrijas – viņi tikai gribot vēl līdz jūrai aizbraukt, tad pievienošoties mums. Teicām, ka varētu ar viņiem kopā arī pie jūras pabūt saulrietā. Tas bija neaizmirstami un brīnumaini – Saule un jūra spēlēja burvīgas ainas, mēs tās izdziedājām, zviedri filmēja, tekstus viņiem tulkoja.  Pēc tam „Zvanītāju” pagalmā kurinājām ugunskuru, līgojām un dziedājām spēka dziesmas, cienājāmies ar sieru un raušiem.

Lasīt tālāk...
 
Šoferu stāsti Drukāt

Starp mašīnām, motoriem, meitenēm
Uz ielas stūriem, kas salst..

Vienu rāmu pavasara vakaru, 21.maijā, Zvanītājos sanākuši braucēji – gan vīri, kas dzīvē ne vienu vien lielceļa līkumu izglaudījuši un putekļus rijuši pie stūres sēdēdami, gan tie, kas braukuši līdzi. Sēd ta ka baznīcā – vīri gar vienu malu, sievas gar otru.

Lasīt tālāk...
 
Zentai Visminei 2016.gada 15.maijā 95.jubileja Drukāt

Skolotājai, kaimiņienei, sievai, mammai, vecmāmiņai, rucavniecei

Zentai Visminei 2016.gada 15.maijā 95.jubileja

Reiz, sen senos laikos, un varbūt nemaz ne tik senos, tāl tālā ciemā, un varbūt nemaz ne tik tālā - dzīvoja kāds vīrs, kurš mīlēja bites, mūziku, mākslu. Viņa mājā bija ierīkota skola, kurā viņš mācīja bērniem pasaules kārtību, un redzēto, dzirdēto un sajusto mācīja atainot uz papīra vai mūzikā. Viņš nebija viens. Kopā ar viņu citi skolotāji, kas līdzēja izglītot pagasta bērnus.

Lasīt tālāk...
 
Šorīt baltu galdu klāju Drukāt

Valsts svētkos, 4.maija rītu, kumeļi Paurupē dīžāti dīžā, un pūrvedis taurēdams laiž uz Liepāju! Dienā, kad visā Latvijā klāj baltus galdautus svētkiem, Liepājā, Kungu ielas kvartālā, Namīna sētā brangos godu galdus klā rucavnieki. No Paurupes, Ķāķišķes braukuši, no Papas līkuma, no Pūces kroga. Ka tik nu šogad neisietu plāni, ka nepaliek visa Rucava atmatā, talab uz pilsētu jābrauc laikus un laikus jāgrīst mājā, lai var pagūt apsasēt. Bet tepat, gar ielas stūri cits pakaļ citam sasalasās visi vecie rucavnieki, nidinieki, palaipnieki, kas nu jau kādu laiku trin pilsētas ielas. Ir atnākuši tie, kas paši skolā Liepājā gājuši, un uz Rucavu tik braukuši vasaru, pie umammas un māsīcas, ar laiku juk Liepāja pilla piesalasījusi ar rucavniekiem. Nāk skatīt ir garāmgājēji no visi Liepājas stūru, un citu zemju ļauži ar.

Lasīt tālāk...
 
Talka „Zvanītājos” Drukāt

Kā katru gadu – Rucavas sievas talkas dienā sakopj pa kādam „Zvanītāju” sētas stūrītim. Šogad trūkties dabūja krūmu brikšņi un savu laiku nokalpojušie koki. Bet nu gan jāatzīst, ka vīru un zāģu šoreiz vairāk kā sievu. Zāģētāju pulkā Pričina Imants, Zemes Jānis, Vārna Oskars, Aigars Arnolds, Ķestera Jānis, Seļivanova Pēteris. Sievas tik velk zarus un kurina lielos ugunskurus. Un krauj kaudzītē malku ziemai. Krietni pastrādājuši, talcinieki nopelnījuši sātīgo pupiņu zupu un var sēsties ap saimes galdu.

 
Stāsti no Sventājas un bērnības Drukāt

Aprīļa pirmās piektdienas vakaru, iejūgušas sava bērīti, laižam uz Rucavas pusi! Pa ceļam lietus, mākoņi, bet kāmēr tiekam līdz māju, laiks palicis pavisam skaidras, nosazvaigznājis. No rīta zāle sastipusi, kā jau pavasari.

Lasīt tālāk...
 
Dižo stāstnieku saiets Drukāt

3.aprīļa svētdienā kultūras namā pulcējās labākie no labākajiem stāstniekiem. Līdz ar to noslēdzās Meistardienas Rucavā. Stāstus var stāstīt dažādi – gan dziedot, gan dejojot, gan aizrautīgi muzicējot. Meistardienas atklāj Rucavas etnogrāfiskais ansamblis ar 3 stāstiem par meitu lūkošanu, cerēšanos un precēšanos. Visus pārsteidz Laugaļu Jāņa garais izdziedātais ekonoma stāsts. Skolas folkloras kopai savukārt stāsts par zirgiem un kumeļiem - gan izdziedāts, gan izspēlēts, gan izdancots. Tapiņa Dace kopā ar Rucavas sievām stāsta par rucavnieču galvas segām, bet arī vakara viešņām – „Kūravas” sievām ar dižo stāstnieci Liesmu Legzdiņu priekšgalā ir savs stāstāmais – par Kuldīgu, par to, kā cēlusies Ventas rumba. Vēl Dace izstāsta Lēnas krēsla stāstu, un tad arī pusdienas klāt ar kūpošiem rāciņiem, balto sviestu un siļķi.

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

Lapa 1 no 10