Miķeļdiena Tukumā Drukāt

Jau no piektdienas vakara „Zvanītājos” tika gatavoti „kukulīši” un mērce, lai sestdienas rīta agrumā enerģiskākās Rucavas sievas varētu nokļūt Tukumā uz Miķeļdienas pasākumu. Miķeļdiena Tukumā notiek pirmo reizi, un to kā dāvanu savā jubilejā tukumniekiem bija nolēmusi uzdāvināt folkloras kopa „Avots”, kam Rucavas sievas ir dižās kūmas.

Lasīt tālāk...
 
Baltu Vienības sasauksme – 2017 Drukāt

Kā katru gadu, arī šogad 22. septembrī tika atzīmēta BALTU VIENĪBAS DIENA, kurā tika aicināti baltu pēcteči Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē pievienoties Baltu Vienības uguņu sasauksmei un laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 iedegt ugunis kalnos, pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās.

Lasīt tālāk...
 
Starptautiskais adītāju seminārs arī Rucavā Drukāt

Pēdējā jūnija trešdienā „Zvanītājos” notika viens no SIA tautastērpu centra „Senā klēts” rīkotā semināra „Adīsim Kurzemē!” adīšanas pasākumiem (līdzīgi pasākumi notika arī Kuldīgā, Saldū un Liepājā). Ieradušās bija 20 adītājas no ASV, Kanādas, Anglijas, Francijas, Luksemburgas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

Lasīt tālāk...
 
Noslēdzies projekts „Prasmju skola 2017” Drukāt

Nu jau vairākus gadus Rucavas sievas gūst Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu Prasmju skolai, kurā tiek apgūtas dzīvei noderīgas prasmes. Šoreiz finansējums mazāks par pusi no prasītā (EUR 850 no EUR 2105). Bet arī ar šo naudiņu un Rucavas novada domes atbalstu (finansējums Aizputes TV filmai par Meistardienu Rucavā EUR 380) projekts veiksmīgi tiek īstenots.

Lasīt tālāk...
 
Meistardiena Rucavā Drukāt

Nu jau kuro gadu notiek Vislatvijas pasākums „Satiec savu meistaru!”. Šogad 167 vietās, arī Rucavā. Tā ir lieliska iespēja parādīt savu meistarību, jau sasniegto un arī lieku reizi pamācīties ko vērtīgu. Rucavniekiem ir ko rādīt – tik daudz pa šiem gadiem apgūts Rucavas goda tērpa darināšanā, pašām savi meistari: Aija Cinkmane un Māra Tapiņa pieprot tērpa piegriešanu un šūšanu, Aleksandra Maksakova, Rasma Kleina, Rasma Paupere, arī Māra Tapiņa ir prasmīgas caurlieliņu un Rucavas tautiskās jakas adītājas, tomēr vislielākā interese sievām ir par kreklu un villaiņu izšūšanu – kas kaut vienu villaini vai kreklu savām rokām izšuvusi – tā arī meistars!

Lasīt tālāk...
 
Ko darīt ar lindrakiem aprīlī? Drukāt

Šo rītu kāmēr es vēl knosos pa gultu, mana māsēna jau pucējas, ģerbj kreklus un lindrakus. Skatos jo cieši – vai, mās, tev tas krekls otrādi!

- Ko? Va i tiesa?

- Aprill, aprill! Juk šorīt pirmais aprīlis!

Bet joki mazi, jālaiž uz Paurupi, kur čeklākās rucavnieces sanāk uz Meistaru dienu, jeb kā avīzās raksta – klāt ir notikums „Satiec savu meistaru!” Atbraukuši pārs ciemu, kas grib dalīties vai mācīties meistarībā.

Lasīt tālāk...
 
Atvadu vārdi Austrai Pumpurei Drukāt

Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju.
Dziedot mana dvēselīte
Pie Dieviņa aiztecēja.

Nav labāku vārdu par tautasdziesmas vārdiem, kā izteikt tautas dziesminieces Austras Pumpures mūža gājumu un ieiešanu Mūžībā.

Lasīt tālāk...
 
Skan kokles, "šujas" tērpi Drukāt

Jaunais gads Rucavas sievām un „Ķocīša” koklētājiem iesācies spraigi.

3 dienu garumā (13.-15.janvāris) skolā skanēja kokles skaņas – tur D. Liepas vadībā kokles spēlē vingrinājās gan pieredzējušāki koklētāji – Ritvars, Zane, u.c.,  kuri ar kokli „draugos” nu jau trešo gadu, gan iesācēji. Šobrīd kokles spēli apgūst 17 Rucavas skolas skolēni, spēlē arī bijušie skolas audzēkņi – Alīda un Vendija, un pati direktore, „Ķocīša” vadītāja - Liena Trumpika.

Lasīt tālāk...
 
Nidā Drukāt

Sanākat, lidojiet šurpu
Ligzdā, putniņi, atpakaļ!
Nav jau vairs ilgi laika:
Klau, kokā jau dzenis kaļ!

Tā dzejnieks Ādolfs Gaujietis, un šīs rindas tik piederīgas ir šoreiz par nidiniekiem, kuri 14.augustā salidoja no malu maliņām uz savām dzimtām kāpām bangainās jūras krastā. Ar Dieva svētību, ko kapusvētkos visiem novēlēja mācītājs, ļaudis sanāca nelielajā estrādē, kā ligzdā, kur cieši kopā vietas pietika visiem, lai paslēptos no nelielās lietus šalts. Citi pie galdiem sasēduši, citi turpat priekšplānā – kā putni čaloja visos stūros, mirdzošām acīm un gaišām sejām, par atkalredzēšanos pēc daudziem gadiem.

Lasīt tālāk...
 
Jāņi kā Rucavas vizītkarte Drukāt

Tā pamatoti var teikt par Jāņu svētīšanu tieši saulgriežos Papes „Vītolniekos”. Kopš pirmajiem Jāņiem še jūrmalī pagājuši teju 10 gadi. Bet iecere par Jāņu, bet jo īpaši Saules izdziedāšanu, Saulei laižoties jūrā pirms pašas īsākās Jāņu nakts – vēl senāka. Tas bija 2006.gadā, kad „Ģibiešos” Jāņus  vairs nesvētījām, domājām – tāpat klusi palīgosim „Zvanītājos”, bet uz līgošanu pieteicās dabas pētnieki, putnu vērotāji no Zviedrijas – viņi tikai gribot vēl līdz jūrai aizbraukt, tad pievienošoties mums. Teicām, ka varētu ar viņiem kopā arī pie jūras pabūt saulrietā. Tas bija neaizmirstami un brīnumaini – Saule un jūra spēlēja burvīgas ainas, mēs tās izdziedājām, zviedri filmēja, tekstus viņiem tulkoja.  Pēc tam „Zvanītāju” pagalmā kurinājām ugunskuru, līgojām un dziedājām spēka dziesmas, cienājāmies ar sieru un raušiem.

Lasīt tālāk...
 
« SākumsIepriekšējā12345678910NākamāBeigas »

Lapa 1 no 10