Lauksaimniecībā noteikta valsts mēroga dabas katastrofa Drukāt

26. jūnijā Krīzes vadības padome nolēma saistībā ar sausumu lauksaimniecībā noteikt valsts mēroga dabas katastrofu nevis izsludināt ārkārtas situāciju.

Zemkopības ministrija informē, ka Krīzes vadības padome, izvērtējot pieejamo informāciju ir atzinusi, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma tiesību normām.

Valsts un Eiropas Savienības atbalstu administrējošās iestādes (Lauku atbalsta dienests, biedrības “Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Atbilstības novērtēšanas nodaļas Bioloģiskās lauksaimniecības sektors un Valsts augu aizsardzības dienests), veicot fiziskās kontroles un vērtējot noteikto atbalsta prasību izpildi, nepiemēros soda sankcijas par sekojošu prasību neizpildi:

1)     kultūraugu stādīšanas, sēšanas vai audzēšanas optimālās biezības nodrošināšanu;

2)     kultūrauga vai kultūraugu maisījuma dominanci (pieļaujama pārmērīga nezāļainība, ja kopšanas darbus ietekmējis ilgstošs sausums, kā arī, ja augi nav uzdīguši vai to dīgstība bijusi zema, kā arī tie iznīkuši pēc iestādīšanas);

3)     kultūraugu sēšanas termiņu līdz kārtējā gada 25.jūnijam;

4)     neattiecināt minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (labības, kartupeļu, stiebrzāļu un lopbarības augu) sēklām un cietes kartupeļiem;

5)     ievēro samērības principus, attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, kas saistīti ar barības bāzes nodrošināšanu.

Lēmumu pieņemšanai par soda sankciju nepiemērošanu, iestādes var lūgt lauksaimniekus uzrādīt pierādījumus, kas minēti attiecīgo lauku vēstures ierakstos, it īpaši, attiecībā uz sēklu, stādu vai dīzeļdegvielas iegādi, samaksu par veikto darbu (pakalpojumu) u.c., tai skaitā fotofiksācijas par kultūrauga lauku pirms iznīkšanas vai tās laikā, ko uzņēmis pats lauksaimnieks.

SIA “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” ir deleģēts pēc lauksaimnieka pieprasījuma sagatavot Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešamos atzinumus, ja valsts mēroga dabas katastrofā cietusī persona lauksaimniecībā nevar izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un tai ir nepieciešams vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par soda sankciju nepiemērošanu.

LR Zemkopības ministrija ir lūgusi Eiropas Komisiju atļaut izmaksāt avansa maksājumus lielākā apmērā jau 2018.gada septembrī, kā arī šogad ieviest atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem.

28.jūnijā Rucavas novada dome izskatīja vairāku Rucavas novada zemnieku, iesniegumu, kurā minēts, ka šā gada aprīlī, maijā un jūnijā Rucavas novada teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Tā rezultātā šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši.

Zemnieki aicina novadā izsludināt ārkārtas situāciju, jo sausums apdraud ne tikai šā rudens ražu, bet arī daudzu saimniecību turpmāko likteni - ir nopietnas grūtības zemnieku saimniecību kredītsaistību izpildē. Situācija ir ārkārtēja visās lauksaimniecības nozarēs. Zemnieki arī norāda, ka šogad atjaunotie zālāji izdeguši un dod mazāku ražu, šajā laikā lopkopības produkcijas apjoms ir samazinājies un turpina kristies, zālāju atāls neaug, tātad radušos zaudējumus nav iespējams atgūt. Rucavas novada dome nolēma lūgt Latvijas Republikas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju Rucavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.