Rucavas etnogrāfiskais ansamblis Drukāt

1982.gada novembrī radās doma veidot etnogrāfisko grupu, jo Rucavas novads bija un ir bagāts ar tautas dziesmām un tradīcijām. Tā kopā sapulcējās dziedātājas – Marija Ģirne, Zelma Ate, Velta Pričina, Marģieta Sisene un aizsākās ansambļa veidošanās. Tolaik vasarā kinoamatieris Debaldis Bitenieks savā filmā bija fiksējis Rucavas kāzas kopā ar tautisko deju grupu un viņš vēlējās savā darbā iekļaut arī tradicionālās Rucavas kāzu dziesmas. Tā arī veidojās tagadējais etnogrāfiskais ansamblis. Par īsto ansambļa dibināšanu tiek uzskatīts 1983.gada aprīlis, kad pirmo reizi uzstājās ansamblis skatītāju priekšā ar uzvedumu „Talka nāca sētiņā”, kas tika veltīta zemnieku atpūtas vakaram. Tajā laikā ansamblis strauji sakuploja. Bez minētajām dziedātājām vēl dziedāja Inga Skudiķe, Evija Ģirne, Daina un Aivars Šķilas, Milda Šēpere. Interese ļaudīs bija izraisīta un sākās pirmās piedalīšanās Liepājas rajonā.

Tika iestudēts dziesmu cikls „Zēģelīte”, kuru pirmo reizi parādīja Rucavā Līgo vakarā, pēc tam arī Liepājā „Pūt, vējiņi” estrādē un Pāvilostā.

Protams, ka ansamblis aizskanēja arī līdz Rīgai, astoņdesmitajos gados Tautas Mākslas centru vadīja ļoti jauks cilvēks – Liāna Ose un Rucavas etnogrāfiskais ansamblis tika bieži aicināts piedalīties pasākumos Brīvdabas muzejā, Arkādija parkā uc. pilsētas vietās. Tajos gados dziedātāju pulciņam pievienojās dziesminieks Sležu Jānis, Marģieta Aigare, Zelma Šēpere un daļa no Rucavas jauktā kora dalībniekiem.

1987.gada rudenī nāca jauks pārsteigums, tika saņemts uzaicinājumu piedalīties Vissavienības izstādē Maskavā, divus gadus vēlāk – 1989.gadā piedalīties Draudzības festivālā Vācijā, Rostokas pilsētā. Vēl viens tālāks brauciens kolektīvam bija 1997.gadā uz Bavāriju Vācijā.

Sākot no 1988.gada ansamblis piedalījies visos Baltika rīkotajos festivālos Latvijā. Koncertēts visos Latvijas novados, Lietuvā un Igaunijā.

Ansamlis joprojām apgūst jaunu repertuāru. Laba sadarbība ar Rucavas lauku kapelu „Paurupīte”, kura izveidojās 2001. gadā.

Tagadējā kolektīvā no pašiem pirmsākumiem ir palikušas tikai divas dziedātājas: Velta Pričina un Staņislava Skudiķe. Daļa sākotnējo dziedātāju aizvadīti aizsaulē.

Kolektīvs vienmēr bijis noturīgs, pašreiz ansamblī dzied 24 dalībnieki no 3 līdz 70 gadu vecumam, dzied mātes ar bērniem, vecmāmiņas ar mazbērniem, kas paredz tradīciju neapsīkšanu arī nākotnē.