Justies kā bišu mātei Drukāt

Tādas sajūtas mani pavada, atceroties šī gada Jāņus Papes „Vītolniekos”, par kuriem var teikt: sava veida jubileja - aprit 10 gadi kopš pirmajiem saulgriežiem mājīgajā un sakoptajā „Vītolnieku” sētā. Un katru gadu šie svētki ir bijuši citādāki. Pirmajos gados šaurā lokā - 15 -30 līgotāju. 2014., 2015.gada Jāņi ar milzīgu ļaužu pieplūdumu (200 – 300 līgotāju!). Ir bijuši pirmo gadu Jāņi, kad man kā pasākuma vadītājai  bija „jāraujas uz pusēm”, jo Jāņa sētā vien dažas tradīciju kluba sievas un to balsis nevar piepildīt ne sētu, ne sadzirdēt priekšpagalmā. Un tad ir 2012.gada Jāņi, kad sevi piesaka Rucavas sievas – kā čaklas namamātes, saimnieces, kas rimtā solī noklāj garos Jāņa godu galdus, kā pārliecinošas rucavnieces savos košajos tērpos, kā līgotājas ar skaņām balsīm! Un ir kādi trīs saulgrieži ar Solveigas Pētersones un visas viņas ģimenes  iesaistīšanos rotaļu vadīšanā. Un Jāņi, kurus ar savām dižajām balsīm pieskandina Nīcas etnogrāfiskā ansambļa, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa un Krotes skolēnu folkloras kopas dziedātāju balsis. Šogad nekā no tā visa – dižie rotaļnieki un dziedātāji „sadalīti” pa lielajām, „valsts nozīmes” Jāņu svētīšanas vietām, un viens pēc otra atsaka. Tādēļ jau pašā sākumā bija skaidrs, ka jātaupa spēki, jo Jāņi būs jāizdzied no viena gala līdz otram galam „mazajā sastāvā” -  man pašai kopā ar  Rucavas sievām un viņu bērniem un Inesei Sērdienei ar vēl trim Austras bērniem, kuri ir uzticīgi līgotāji un atbalstītāji nu jau 7 gadu garumā.

Kādi tad īsti bija šie Jāņi? – Kā parasti. Ar neiztrūkstoši garšīgo Vijas un Rutas vārīto skābeņzupu pirmajiem Jāņa bērniem, ar Jāņu vaiņagu vīšanu prasmīgās Aijas Cinkmanes vadībā, ar Jāņu ieskandināšanu kopā ar Austras bērniem, ar Jāņa bērnu kori un mājinieku skaņo līgošanu, ar bagātīgi klāto Jāņa godu galdu - ar sieru un alu, ko līdzēja sarūpēt „Timbru” saimnieki un Pērkona Inta, ar pašmāju maizi no visām trim cepējām – Olgas Dūrējas, Sandras Aigares un Gunitas Pričinas, ar Mirdzas Ārentas gatavoto balto sviestu, ar milzīgiem trīskāršiem Agritas ceptiem, apaļiem kā Saule, kliņģeriem, ar rotaļām uz nebēdu, kurās griezās jauns un vecs, ar burvīgo Saulrietu, garo lāpu gājienu, lielo Jāņu ugunskuru „Vītolnieku” sētā, spēka dziesmām un galda dziesmām, un vēl un vēl… Vai tiešām, kā parasti? Gan jā, gan nē! Un tomēr šie Jāņi bija īpaši. Tie lika man justies kā bišu Mātei – ļaužu bija ne par daudz, ne par maz (tā ap 150 – 200), un visi bija ap mani, kamolītī, visi visu dzirdēja, saprata, atsaucās! Mūsu rīcībā bija augstvērtīgi skaņas pastiprinātāji, bet mēs tos nelietojām, jo nebija jau vajadzības. Mēs patiesi izdziedājām šo īso Jāņu nakti. Izdziedājām labprātīgi, vienoti un skaisti. Jā, un šogad, kā nevienu citu gadu, Saullēktu sagaidīja labs pulciņš – 11 Jāņabērnu!

Jau otro gadu uz „Vītolniekiem” tūrisma firma „Jaunie rakursi” no Rīgas ved savus līgotājus. Pērn bija ap 20, šogad ap 30. Viņi zina, kur brauc, kādu baudījumu gūs. Prom braucot daudz mīļu pateicības vārdu un solījumi nākamgad braukt atkal, un līdzi ņemt radus un draugus.

Paldies Riežnieka komandai un Zigmāram Miemim par sētas iekārtošanu! Lielais paldies atsaucīgajām Rucavas sievām, kuras šajos Jāņos bija namamātes un galda klājējas, arī labas un atsaucīgas dziedātājas: Elgai Vītolai, Dzintrai Skrubei ar mazmeitu Alīdu, Aleksandrai Pričinai, Skaidrītei Zemei, Irēnai Šustai, Dacei Smiltniecei ar meitu Agnetu, Dacei Lipartai, Aijai Cinkmanei, Rutai Ķesterei ar meitu Sanitu un mazbērniem, Lilijai Vītolai, Dacei Miemei ar meitu Annu. Paldies Sanitai Trumpikai ar meitu Martu par jāņu zāļu gādāšanu. Paldies šī gada Jāņa tēvam un Jāņa mātei - Arvīdam Ašmanim un Rasmai Trumpikai! Paldies Rucavas novada domei un Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam par finansiālo atbalstu!

Sandra Aigare