Ar dziesmām Rīgas ielās Drukāt

No 6. līdz 10. jūlijam Rīgā piepildījās Rucavas pamatskolas jauktā kora sapnis, jeb gandrīz divu gadu darba balva – piedalīšanās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Piedzīvojums virpulī sāka griezties 6.jūlija pēcpusdienā pie Rucavas pamatskolas, kad koristi centās saspiest visas somas un mantas autobusos. Vecāki gaidīja šķiršanās brīdi. Skolotāji steidzīgi pārskatīja līdzi ņemamo mantu sarakstu. Lai gan mēģinājumi sākās 7.jūlijā, izbraukšana bija 6., jo uz pirmo mēģinājumu bija jāierodas jau ap 7.30.

Šogad mēģinājumu skaits un reizē dienu skaits, kurās Dziesmu svētku dalībnieki atradās Rīgā, tika krasi samazināts. Tas dalībniekus brīdināja un iedvesa šausmas, ka mēģinājumu daļa būs viena no visgrūtākajām. Tā arī bija. Ja daudzi pirms brauciena bija izpētījuši daudzās privilēģijas, kas pienācās dalībniekiem, (braukšana „Rīgas satiksmes” transporta līdzekļos pa brīvu, muzeju apmeklēšana par brīvu, atlaide ieejai Rīgas zoodārzā un vēl un vēl) tad jau pirmajā dienā, ieraugot mēģinājumu grafiku, bija skaidrs, ka šīs izdevības neizdosies realizēt. Dzīvošana, kā jau visiem kolektīviem šajos svētkos, bija skolās. Bijušā Liepājas rajona skolu koru kolektīvi tika guldināti un ēdināti Rīgas 32. vidusskolā.

 

Pirmais vakars salīdzinoši ar pārējiem vakariem pagāja raiti, jo notika iekārtošanās darbi (vietu dalīšana, matraču pumpēšana utt.). Tika nolasīta instruktāža un izdalītas dalībnieku kartes un pārējās sponsoru dāvinātās lietas. Tā kā bija arī iespēja sportot skolas sporta zālē, vēl īsti Dziesmu svētkiem nesākoties, tika gūtas pirmās traumas. Skolā bija arī medmāsa un policisti. Tā kā gulēšana vidēji nesākās ātrāk par pl. 2 naktī un brokastis bija jau pēc pl. 6, tad atpūta iznāca „krietna”.

Pirmajā dienā, tūlīt pēc brokastīm, devāmies uz Mežaparku, kur visas dienas garumā līdz vēlai pēcpusdienai norisinājās mēģinājums. Pirmās emocijas nebija visai patīkamas, jo no rīta bija jāpavada gandrīz divas stundas stiprā lietū līdz tika dota zaļā gaisma startam uz stāšanos. Pēcāk emocijas uzplauka, stāvot aptuveni 12 tūkstošu lielā cilvēku korī Mežaparka estrādē.

Nākamās dienas programma bija līdzīga, izņemot to, ka nedaudz vairāk sāpēja kājas, jo bija gan ilgi jāstāv gaidot kamēr lielais koris uznāk uz skatuves, gan citiem jāstāv kājās uz estrādes, jo visiem dalībniekiem nepietika vietas. Otrās dienas programma atšķīrās ar to, ka vakarā parasta mēģinājuma vietā bija ģenerālmēģinājums. Šīs dienas vakars bija īpašs ar iespēju Dziesmu svētku dalībniekiem pavadīt vakaru Kara muzejā, kurš piedāvāja diskotēku, šausmu istabu, iejušanos pagājušā gadsimta tēlos pārģērbjoties veclaicīgās drēbēs, kā arī apskatīt bez maksas visas izstāžu zāles. Šo iespēju izmantojām arī mēs.

Trešā diena bija kulminācijas diena, jo jau agri no rīta stājāmies uz gājienu, lai sludinātu Rucavas vārdu. Gājiens, pēc rucavnieku domām, bija aizraujošs, jo tika piedzīvota kopības sajūta. Pasveicinājām valsts prezidentu Valdi Zatleru un visus svētku deju, orķestru un koru virsdiriģentus. Iemūžinājām sevi televīzijas lentās, jo tūlīt pēc gājiena daudziem kora dalībniekiem pīkstēja telefoni, jo zvanīja mammas, teikdamas, ka ir redzējušas mūs. Bet ar to kopības sajūta vēl nebeidzās, jo vakarā bija kulminācija – koru koncerts „Mana zeme-zemīte skaistā!”. „Bija prieks dziedāt Latvijai. Laikam tik lielā pūlī biju pirmo reizi – apkārt apvienotais koris, bet priekšā tikpat tūkstošu skatītāju,” teica kāds rucavnieks.

Šo balvu – braucienu uz Dziesmu svētkiem kā labākajam bijušā Liepājas rajona jauktajam korim, skatē iegūstot 1. pakāpes diplomu, diez vai būtu nācies izcīnīt bez kora diriģentes Ilzes Balodes. Tāpēc visa kora dalībnieku vārdā LIELS PALDIES Ilzei par sūro darbu un ziedoto laiku gan mēģinājumos, gan ceļā no un uz dzīvesvietu Liepājā. Skolas skolotājiem - par atbalstu, par izpratni, kad kora dēļ tika kavēts mācību darbs. Skolotājām, kas pavadīja un piesargāja koristus Dziesmu svētku laikā – Aijai Cinkmanei, Antrai Atei, Lienai Trumpikai un Dita Rolei. Īpašs paldies Sarmītei Lipartei par kora tērpu gatavošanu. Šoferiem Andim Timbram un Aivaram Pērkonam par šoferēšanu, kā arī visiem līdzjutējiem gājiena laikā Rīgas ielās un pie televizora ekrāniem.

Šīs četras dienas Rīgā noteikti daudziem būs visspilgtākās atmiņas par bērnību, par skolas gadiem, par Latvijas nācijas vienotības svētkiem, tāpēc, paldies par iespēju.

Bija prieks sludināt Rucavas vārdu!

Dzintars Šusts