Rucava - Jelgava – Rundāle un atkal mājās Drukāt

Tveicīgajā 16.jūlija rītā sākās mūsu novada pensionāru ekskursija. Mūsu mērķis bija apskatīt Latvijas pērli – Rundāles pili. Radās arī iespēja iegriezties Jelgavā un iepazīties ar smilšu skulptūru izstādi. Redzējām, kā strādā tēlnieki, kādas izskatās jau gatavās skulptūras, kuru atklāšana bija paredzēta vēlāk. Piecpadsmit valstu tēlnieku darbi ļāva iepazīties ar mākslinieku pasaules skatījumu caur savu profesionālo un neikdienišķo redzējumu. Tematika ļoti atšķirīga: portreti, vēstures notikumi, filozofijas pārdomas par dzīves jēgu, piemēram, “Dzīves nogurdinātie”, nākotnes vīzijas, arī tehnikas brīnumi. Nebija grūti pamanīt arī kāda mūsu valsts vīra portretējumu. Ir ko piedomāt par cilvēka talanta šķautnēm, novērtēt to, ko mēs ikdienā varbūt pat nepamanām.

Ap vieniem (13.20), kas nofiksēts ieejas biļetē, esam Rundālē. Mūsdienu vērtējums dažādos katalogos un, protams, arī pasaules tūristu skatījumā ir viennozīmīgs: Rundāles pils ir viena no greznākajām un, pateicoties augstajai restaurācijas meistarībai, ir līdzīga St. Pēterburgas Ziemas pilij (Ermitāžai), Luvras un Versaļas pilij un parkam Francijā. Šādam vērtējumam pievienojamies arī mēs – 29 Rucavas novada pensionāru ekskursijas dalībnieki. Pils projekts tika pasūtīts Krievijas galma arhitektam B. F. Rastrelli. Un ne jau tikai pils iekštelpas, kuras veidotas baroka, rokoko un nopietnā klasicisma stilā, sasaucas ar brīnišķīgajām rozēm parkā. Arī krāsas ir saskaņotas – iekštelpā maigi rozā, zeltainās, parkā tie paši toņi, tikai rožu krūmos realizēti smaržo, stāsta par cilvēkiem, kas tos apkopj, laista un veido tālāk. Kaut kas vienreizējs un neatkārtojams! “Rožu dārzs ir pats skaistākais, ko redzējām”, novērtē mūsu ceļabiedri. Tas nav domāts kā noliegums arī citam redzētajam. Varbūt kādreiz atcerēsimies arī krāšņās lustras, griestu rotājumus, brīnišķīgās podiņu krāsnis katrā telpā. Iespējams, ka tajā brīdī pat nenovērtējām, ko redzējām, jo bija pārāk daudz iespaidu. Zīmīgi arī tas, ka pilī risinājušies daudzi ievērojami notikumi: bijušās prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas inaugurācijas ceremonija, Zviedrijas, Dānijas karaļu vizītes un vēl un vēl... Kādi brīnišķīgi koncerti, slavenību uzstāšanās, kuri vienmēr godinās šo brīnišķīgo vietu! Un kur tad vēl pavasara rožu svētki!

Mājupceļā varēja vērot Zemgales zaļo līdzenumu, Tērvetes zirgaudzētavas plašumus, kur droši varam pielikt augstāko zelta raudzes vērtējumu. Tas taču mūsu valsts eksports! Bet arī Tērvetes alum ar zaļo karotīti varam uzsaukt “Urā”! Garšīgs bija arī Cieceres upītes avotiņa ūdens. Nu tik skaidrs kā “bāreņa asara” (autors visiem zināms). Ievērojām arī uzrakstu ar veco sikpārņa lukturi kā dekoru: “Necūko. Avots”. Žēl, ka visi avota ūdens baudītāji vēl pirms mums to nebija ievērojuši.

Pateicamies Rucavas novada domes priekšsēdētājam Andim Roļa kungam par sirsnīgajiem ceļa vārdiem, par atbalstu braucienam. Nav jau tik vienkārši krīzes laikā.

Paldies, Valda, ka noorganizēji un pārliecināji, ka ir vērts pārvarēt karstumu un citas ceļa grūtības. Redzētais atsver visu nepatīkamo, ko mums sagādāja rekordkarstums.

Ja ekskursijas laikā būtu ienācis prātā piešķirt īpašas nominācijas, tad tās saņemtu (un to izdarām tagad) mūsu šoferis Andis: “vispacietīgākais, izturīgākais, sirsnīgākais” un otra nominācija pienākas mūsu kordiriģentei Austrai. Vadīt tik grūti iekustināmus dziedātājus, tas ir ko vērts! Urrā mūsu “Diždziedātājai”!

Ekskursijas dalībniece Lelda Salmiņa